Viesu stādītā platlapu liepu aleja “Baltica” un apgleznots zīda karogs Bārtas pagastā, brauciens tramvajā cauri Liepājai un saulrieta sagaidīšana jūras malā ir tikai dažas no sestdien Liepājā un Bārtā notikušās folkloras festivāla “Baltica 2006” Novadu dienas aktivitātēm, kurās varēja piedalīties ikviens interesents – festivāla tēma šogad bija “Mūsmājas”, kur tradicionāli vieta katram darbam un cilvēkam.

Festivāls atkal pie mums

Starptautiskā folkloras festivāla “Baltica” tradīcija aizsākās pirms deviņpadsmit gadiem, un Latvijā tas notiek jau septīto reizi. Turpinot Jāņa Jaunsudrabiņa “Baltajā grāmatā” atklāto mūsmāju tēmu, festivāla rīkotāji saka: “Arī mums katram ir savas mūsmājas, neatkarīgi no tā – laukos vai pilsētā, viensētā vai daudzdzīvokļu namā. Cik dziļi izzināsim un sirdī ieslēgsim savas mūsmājas, tuvāko apkārtni un citus cilvēkus – tā veidosies mūsu attieksme pret Cilvēkiem, Dabu un Darbu visam mūžam.”
Jaunums, ko kopumā festivāla dalībnieki atzina par izdevušos, bija Festivāla sēta Doma laukumā, kurā ik dienu no rīta līdz vakaram notika dažādas aktivitātes – guļbūves namiņos, bērnu laukumā, danču placī un uz skatuves. Turpat izsalkušos saimnieces pacienāja ar īsteni latviskiem ēdieniem. Bija sabraukuši arī amatnieki, kas turpat uz vietas darināja dažādus sadzīviskus priekšmetus. “Gājiens bija izdevies, un Otaņķu sievas tūristi bildēja un filmēja kā traki. Dziedājām slapjām mugurām,” pastāstīja Otaņķu etnogrāfiskā ansambļa un folkloras kopas “Vēlava” vadītāja Zenta Bērtiņa.
“Baltica 2006” norises tika pārceltas uz Kurzemi, kur vairākās vietās notika Novadu dienas sarīkojumi.

Sestdienas pēcpusdienā latviešu grupas no Jelgavas, Kokneses, Salnavas un Rēzeknes, kā arī ārzemju viesi no Mosēdes Lietuvā un Turkū Somijā devās izbraukumā pa Bārtas pagastu un viesojās Lazdupu ģimenes Grantu mājās, kur viņus lika arī pie darba un cienāja ar kurzemnieku tradicionālo launagu – rupjmaizi, medu, sieru un citiem gardumiem. Saimnieks Aldis Lazdups priecājās, ka, ar somu kārtīgo dejošanu no pagalma aizbaidīti visi kurmji, jo tieši tāds arī esot bijis improvizētā koncerta mērķis. Bet turpmāk Grantu viesi, iebraucot sētā, varēs priecāties arī par “Baltica” liepu aleju, jo tieši tās stādīšana arī bija galvenais, kolektīviem uzticētais darbs. ” Tā kā Lazdupiem pašiem mājās trīs meitiņas – liepiņas, alejas stādīšana ir gluži simboliska,” atzina arī Bārtas etnogrāfiskā ansambļa vadītāja Gunta Klievēna.
Bet Lisa Aho no Turku folkloras asociācijas tautas deju grupas “Virsut” Līnas Aho vadībā pastāstīja, ka ceļš līdz Bārtai somiem bijis grūts, jo saplīsis autobuss un tādēļ ciemiņi mazliet kavējušies, taču laimīgi līdz mums atkļuvuši un ir patiesi priecīgi visu apskatīt, jo, lai gan Latvija nav tālu, daudzi no dalībniekiem šeit viesojas pirmo reizi. “Festivāla gaisotne ir lieliska, viesmīlīga un draudzīga, turklāt iespējams vienuviet redzēt tik daudz dažādu kolektīvu, iepazīt cilvēkus un nobaudīt nacionālos ēdienus. Rupjmaize ar sieru un medu mums patiesi garšo vislabāk,” atzina Lisa.
Vēl Bārtā festivāla dalībniekus savā lauku īpašumā “Kruņķi” – īsti kurzemnieciskā sētā pašā Bārtas upes krastā uzņēma Pēteris Iesalnieks ar kundzi. Šī bija unikāla iespēja visiem izvizināties ar katamarāniem un laivām. “Kruņķu” sētā katrs vieskolektīvs nodziedāja pa dziesmai un atstāja savus autogrāfus uz Indras Bunkas darinātā festivāla karoga. Bet pēc dažādiem darbiem skaņākās balsis priecēja skatītājus un klausītājus arī vakara Dižkoncertā pie Bārtas Kultūras nama, kur turpinājās arī vakariņas un ballēšanās.

Liepājnieki festivāla dalībniekus no Polijas, Rīgas, Nirzas, Preiļiem, Pušmucovas, Bauskas rajona Vecsaules un Madonas rajona Kraukļiem jau dienas vidū svinīgi sagaidīja pie enkura, lai visi kopā uz Liepājas centru dotos ar tramvaju. Novadu dienas atklāšana notika Rožu laukumā, bet pēc pusdienām visi tikās Jūrmalas parkā, kur apskatīja un apdziedāja floristu dabas pasāžu, izdziedāja un izdejoja Latvijas novadu raksturīgākās dziesmas un dejas un skatītājiem ļāva izbaudīt ārvalstu viesu sniegumu. Vēl viens skanīgs sarīkojums notika arī Liepājas muzejā, bet brīvo laiku ciemiņi izmantoja nelielām ekskursijām pa vēju pilsētu.
Liepājas folkloras kopas “Atštaukas”, “Baļķi” un “Vēlava” lieliski iejutās saimnieku lomās un palīdzēja radīt svētkos mājīgu gaisotni. Īpaši tas bija jūtams vakarpusē “Namīna” sētā un turpat kaimiņos Amatnieku sētā, kur darbojās arī lauku virtuve. Te neiztika arī bez apdziedāšanas, sadancošanas un citām izdarībām. “Lieliski, te viss ir īsts un var ieraudzīt visu Latviju vienuviet. Kārtīgs koncerts, turklāt bezmaksas,” priecājās Astrīda, kas uz sarīkojumu bija atnākusi ar visu savu ģimeni.
Arī Polijas tautas dziesmu un deju ansambļa “Jodelki” dalībnieki, kas bija liepājnieku viesi, atzina, ka jūtas te uzņemti kā mājās. Latviešu publikai poļu uzstāšanās ļoti patika, jo lielākā daļa ansambļa repertuāra ir dinamiskas dejas un dziesmas turklāt jaunie dejotāji bija skaistos, tradicionālos tērpos, un muzikanti spēlēja tradicionālos instrumentus.

Savstarpēja kolektīvu dalībnieku sadziedāšanās “Namīna” pagalmā radīja festivāla “Baltica 2006” īpašo gaisotni.