Bārtas kreisā krasta dambis pašlaik piedzīvo lielas pārmaiņas. Šeit atjauno meliorācijas sistēmu gandrīz piecu kilometru garumā, darbi ilgs līdz rudenim. Pasūtītājs “Zemkopības ministrijas nekustamie īpašumi”, veicot izpēti, secinājis, ka aizsargdambja noturība ir pasliktinājusies. Bārtas dambis aizsargā no applūšanas Nīcas ciema teritoriju.

Dažus kokus saglabā

Projekta publiskajā apspriešanā pirms pusotra gada vairāki nīcenieki iebilda pret ieceri tik krasi mainīt laukiem tipisku ainavu. Viens no atjaunošanas darbiem ir apauguma likvidēšana uz dambja, un cilvēkus satrauca plānotā koku izciršana. Taču speciālisti skaidroja, ka dambja nogāze ir jāuzber un noteikti jāliek ģeotekstils, kas pasargās no izskalošanas, līdz ar to koki, kas zemāki par trešdaļu dambja nogāzes, tur palikt nevar. Zemkopības ministrija solīja atsevišķus kokus saglabāt. Arī Nīcas novada domes priekšsēdētājs Agris Petermanis uzsvēra, ka dambis jāatjauno, lai vairāk nekā 2000 Nīcas novada iedzīvotājus pasargātu no plūdu riskiem.

Pašlaik jau daudzi vecie koki uz dambja ir novākti. Celmus plānots sašķeldot, stāsta “Zemkopības ministrijas nekustamo īpašumu” Meliorācijas nodaļas Liepājas sektora vadītājs Juris Gusts. Pēc viņa teiktā, būvuzņēmējs, piegādātāju apvienība “VCP” (SIA “Valkas meliorācija” un AS “Ceļu pārvalde”), esot nedaudz aizkavējies ar zāģēšanu, jo bijis grūti atrast apakšuzņēmējus un nepieciešamo tehniku. “Šonedēļ darbu sāks brigāde no Rīgas. Domāju, ka atjaunošanu pabeigs laikā,” viņš uzskata. Nekādu neparedzētu sarežģījumu dambja atjaunošanai neesot.

Nīcas novada pašvaldība saņēmusi iedzīvotāju iebildumus par divu bērzu nozāģēšanu upes pusē, pastāsta Komunālās pārvaldes vadītājs Aigars Veiss. “Es jau teicu ministrijai, ka paši vien viņi ir vainīgi. Kad bija projekta apspriešana, pretenzijas neizteica. Tā notiek, kad neinteresējas. Mēs no pašvaldības puses lūdzām atstāt liepas, un tās neņems ārā,” viņš saka. Sadarbība ar būvniekiem esot laba, atrisinātas arī dažas problēmas ar zaru krāvumiem, kas traucējuši lauksaimniekiem.

Atceras plūdus Lauciņciemā

Turpat netālu, Bārtas kreisajā krastā “Dainās” dzīvojošie Dzidra un Artūrs Pūķi saka “Kurzemes Vārdam”, ka nemaz īsti nezinot, “ko viņi te taisa un ko viņi darīs. Kokus nozāģēja, tagad zemi grābj”. Kad notika dambja atjaunošanas publiskā apspriešana, neesot piedalījušies. “Tad pa tumsu ir jāiet. Mēs jau visur tikai kājām ejam. Lielā gružu mašīna pa lietainu laiku ir ceļu sabojājusi, pēc vienas mazas gružkastītes brauc pa ūdeni,” pasūrojas Dzidra. Šim lielajam Bārtas dambim ūdens nekad neesot nācis pāri, sirmgalvji neko tādu neatminas. Taču D. Pūķe ir piedzīvojusi 1963. gada lielos plūdus Nīcā. “Ūdens nāca pa otru pusi, pie Lauciņciema. Piebrauca lielā laiva, astoņi cilvēki iekšā. Mēs bijām tik tālu ūdenī,” viņa rāda sev gandrīz līdz viduklim. “Biju viena pati, neko nevarēju augstāk pacelt. Kurināju plīti, jo bija auksts, un ūdens iegāja plītī. Visa tā mala bija kā jūra. Ūdens no šīs lielās upes ieplūda vecupē un tālāk nāca pāri vietai, kur nebija dambis uzbērts.” Atbridusi arī kaimiņiene, cilvēki ar laivu izvesti laukā no applūdušās vietas.

Bārtas kreisā krasta aizsargdambis uzbūvēts, lai pasargātu upei piegulošās teritorijas no applūšanas pavasara palu, kā arī vasaras un rudens plūdu laikā. Pašlaik dambis nenodrošina aizsardzības rezervi, teikts tehniskā apsekojuma dokumentā. 2017. gadā konstatēts, ka “samazinājies aizsargdambja pamatnes atstatums no ūdensnotekas Bārta gultnes krasta līnijas”. Atsevišķi atjaunošanas darbi iepriekš notikuši, izveidojot Nīcas ciema apbūvi, ceļu tīklu un ciematam piegulošās platībās veicot meliorāciju, tas noticis 20. gadsimta 60.–90. gados. Ekspluatācijas laikā dambja nogāzes zaudējušas noturību, iebrukušas, uz dambja izveidotajā pašvaldības autoceļā konstatēti iesēdumi. Aizsargdambja noturību ietekmē pavasara palu ūdens līmeņa krasās svārstības, ledus sastrēgumi un krāvumi, kas bojā nogāzes. Krasta noturību pasliktina arī augstais ūdens līmenis ūdensnotekā Bārta, kuru veicina tās aizaugšana un piesērēšana.

Uzziņai

Bārtas kreisā krasta dambis

• Nodots ekspluatācijā no 1936. līdz 1939. gadam.
• Aizsargā no applūšanas Nīcas ciema teritoriju un infrastruktūras objektus.
• Atjaunojamā posma garums – 4,813 km.
• Paredzamie būvdarbi – apauguma novākšana no dambja slapjās nogāzes, aizsargdambja iesēdumu uz slapjās nogāzes atjaunošana, stiprinājumu ierīkošana, pašvaldības autoceļa atjaunošana 4,5 km garumā, ierīkojot aizsargbarjeras.
• Darbu veikšanas termiņš – 30. oktobris.