Pērn rudenī Liepājas ezera zvejnieku murdos nokļuvušās vaislas vēdzeļu mātes un tēvus savā gādībā pārņēma Latvijas Zivju resursu aģentūras zivju audzētavas “Pelči” speciālisti. Tagad no apaugļotajiem ikriņiem izšķīlušies mazi un ņipri vēdzelēni. Galvenais zivkopis Valdis Plaudis uzskata, ka viņa audzēkņi ir gatavi uzsākt patstāvīgu dzīvi. Tādēļ vakar rītapusē vienu miljonu zivju mazuļu ielaida dažādās vietās Bārtas upē.

Šis nepieredzētais notikums ir turpinājums biedrības “Liepājas ezeri” izpilddirektora Ēvalda Urtāna iecerētajam eksperimentam un centieniem, lai atjaunotu Latvijas upēs vēdzeļu krājumus, kas kādreiz bijuši ļoti bagāti.

“Mūžu dzīvo, mūžu mācies,” sprieda Pelču galvenais zivkopis, pastāstīdams, ka vēdzelēnu inkubēšana, salīdzinot ar pērno gadu, šoziem audzētavā noritējusi ievērojami veiksmīgāk. Ja tā turpināšoties, tad nepieciešamā pieredze drīz vien būšot uzkrāta. Katru reizi izdodoties uzzināt ko jaunu. Piemēram, šoreiz viņš sapratis, ka ikriņus attīstības posmā nav vēlams kustināt, un, ja šo patiesību strikti ievēro, izšķiļoties daudz vairāk zivju mazuļu. “Bet, ja no miljona mazulīšu, ko tagad mēs ielaižam Bārtas straumē, izdzīvos vismaz pusprocents, ir tad zivju krājumi upē drīz vien dubultosies,” priecājās Valdis Plaudis, iemūžinot fotogrāfijās vēdzelēnu brīvlaišanas procesu.

Bet Ēvalds Urtāns pavēstīja, ka vēdzeļu krājumu pavairošanas projektu nupat atbalstījis arī Zivju fonds un tāpēc būšot iespējams Bārtas upē šo zivju mazuļus, kas jau paaudzēti lielāki, izlaist arī rudens pusē. Bez tam sabiedroto pulkam pievienojusies arī Zivju resursu aģentūra, kuras darbinieki apsolījuši izpētīt upju baseinus, lai noteiktu vairāk noslēgtu vietu, kurās strauji augošajiem vēdzelēniem, kas trīs gados jau sasniedz dzimumgatavību, būtu iespējams labāk izsekot. Tas esot nepieciešams, lai pārliecinātos, kā notiek plēsīgo zivtiņu attīstība.

Vēdzelēnu brīvlaišanā piedalījās Liepājas Iekšējo ūdeņu kontroles sektora vadītājs Ģirts Liepiņš, kurš mudināja zivaudzētājus turpmāk Bārtas un Sakas upēs izlaist arī lašu un taimiņu mazuļus, jo Ventā, kur tas darīts līdz šim, intensīvi notiek šo lepno zivju dabīgais nārsts. Tāpēc vairāk jāparūpējas par ūdeņiem, kur tas ir niecīgs.

Pēteris Jaunzems,
“Kurzemes Vārds”