Aktīvo Aizputes sportistu sāktā viduslaiku pils pagrabu sakopšana ir jāpārtrauc, jo tā nav saskaņota ar Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekciju. Tagad inspekcijai nosūtīti dokumenti, un darbus varēs atsākt tikai tad, kad būs saņemta pozitīva atbilde.

Grib parādīt ne tikai akmeņus

25.aprīlī sporta aktīvists aizputnieks Tālivaldis Sveilis rīko skriešanas sacensības Aizputes viduslaiku pils apkārtnē “Pilskunga kross”. Lai pils teritorija nebūtu piegružota, uzsākta tās sakopšana.

T.Sveilis iecerējis pirms sacīkstēm gida pavadībā parādīt ne tikai pils mūrus, bet arī vēl samērā labā stāvoklī esošos pagrabus, kas apmeklētājiem nav atvērti. Tādēļ darbi sākti arī tur. “Pagrabs ir tikpat labā stāvoklī kā “Lido”. Taču tūristus tur iekšā neved, parāda nokritušus akmeņus, un viss,” nopūšas T.Sveilis.

Padomju laikos pils pagrabā bija sakņu bāze. Tur turēja kartupeļus, bet no tiem palicis aptuveni 10–15 centimetru biezs zemes slānis. T.Sveilis sācis zemi norakt un nest ārā, pils pagalmā, līdz atklājies, ka apakšā ir sarkanu ķieģeļu grīda. Par to sporta aktīvists paziņojis Aizputes Novadpētniecības muzeja vadītājai Jolantai Bergai. Pēc tam, kad šī informācija izskanēja masu medijos, par pils sakopšanu sāka interesēties Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcija. “Saimnieciskā darbība šādos objektos ir jāsaskaņo ar inspekciju,” uzsvēra Kurzemes Reģionālās nodaļas inspektore Ingrīda Vize.

Aizputes viduslaiku pils ar nocietinājuma mūri ir valsts nozīmes kultūras piemineklis. 

Viss vēl var noderēt

Aizputes domes izpilddirektore Astrīda Eņģele stāsta, ka sportisti, labu gribot, paši visu darījuši, ar pašvaldību neko nav saskaņojuši. T.Sveilis gan apgalvo pretējo – pirms sākt ko darīt, viņš devies uz domi. Tur viņam paziņots, ka tīrīšanai nekādas atļaujas nav nepieciešamas.

2.aprīlī VKPAI Kurzemes Reģionālās nodaļas inspektore I.Vize un vadītāja Ilze Zikmane ieradās objektā. “Ir uzsākti diezgan nopietni darbi,” vērtē I.Vize. Vienā pagrabu daļā noņemts kultūrslānis līdz ķieģeļu grīdas līmenim, pagalmā iznests zemes slānis, kas sajaucies ar smalkiem ķieģeļu atlūzumiem no velvēm, laukakmeņiem no izdrupušajām mūra sienām. Attīrītas ieejas kāpnes pagrabā, daļēji atsegta viena no logu ailēm. Izvākšanai no pagrabiem tiekot gatavotas sakritušās pils būvkonstrukcijas – daži veseli lielformāta, kā arī daudzi salūzuši ķieģeļi, lielāki un mazāki mūru fragmenti, laukakmeņi no mūriem, salauztu siju gabali, logu aiļu rāmju paliekas. “Tas viss veido vēsturiskos uzslāņojumus,” skaidro I.Vize. “Viss, kas ir sabiris pils pagrabos no mūriem, veido vērtīgu vēsturisko informāciju no dažādiem pils būvniecības periodiem.”

Gan A.Eņģele, gan T.Sveilis gan brīnās, ka no kolhoza kartupeļiem palikusi zeme tiek uzskatīta par vērtīgu kultūrslāni. “Kad grūst, tad nevienam nav nekādas daļas. Bērni vakaros tur skraida pa augšu. Kad notiks kāds nelaimes gadījums, beidzot sāks domāt un kaut ko arī darīt,” sašutis ir T.Sveilis.

Pirms kaut ko izmest, aizvākt vai iznīcināt, tas ir rūpīgi jāpārbauda, jāšķiro un jāuzglabā, lai kā autentisks būvmateriāls otrreiz tiktu izmantots pils konservācijas procesā, norāda I.Vize. Laukakmeņi noderētu iemūrēšanai pils mūrī, ķieģeļu gabali – kaļķa javas papildināšanai un iemūrēšanai laukakmeņu mūrī. Arī vēsturiskos siju gabalus nedrīkstot sadedzināt.  

Gaida atļauju

Tā kā Aizputes pils ir iecienīta vieta jauniešu pastaigām, kā arī populārs tūrisma objekts, tās teritorija regulāri tiek piemēslota ar papīriem, pudelēm un citiem atkritumiem. “Sadzīves atkritumus drīkst savākt, citādi jau tur būtu šausmas,” neslēpj domes izpilddirektore A.Eņģele.

VKPAI Kurzemes Reģionālās nodaļas speciālistes uzskata, ka pagrabu uzkopšana neparedz tikai sadzīves atkritumu izvākšanu, bet iejaukšanos vēsturiskajā un arheoloģiskajā kultūrslānī. Bet šādiem darbiem nepieciešams saskaņojums ar inspekciju. Pēc tam, darbus turpinot, jāpieaicina profesionāls kultūras mantojuma speciālists – arheologs.

T.Sveilis stāsta, ka dokumentus atļaujas saņemšanai nosūtījis, tagad gaidot atbildi. Kamēr tā nav saņemta, darbus pagrabā neturpinās. A.Eņģele gan ir skeptiskāk noskaņota: “Mums nav līdzekļu, lai piesaistītu arheologu.” 

Ilze Šķietniece,
“Kurzemes Vārds”

Uzziņai

/ Nokrišņu un atmosfēras apstākļu ietekmē, kā arī cilvēku vandaliskas darbības dēļ strauji turpina bojāties Aizputes viduslaiku pils vēsturiskās, arhitektoniskās un mākslinieciskās vērtības.
/ Vērtības ir viduslaiku mūri, arheoloģiskais kultūrslānis, 17.gadsimta sgrafito apdares fragmenti.
/ Ilgu gadu garumā izstieptie neliela apjoma konservācijas darbi ir prasījuši no valsts lielus finansiālus līdzekļus, bet maz labuma devuši pils praktiskās saglabāšanas procesā
No VKPAI inspektoru apsekošanas akta Nr.15.1-04

Aizputes pils pagrabos sabiruši laukakmeņi, iebrukušās koka konstrukcijas, ķieģeļi no sienām. Sporta entuziasti to visu gribēja izvākt, taču bez saskaņošanas ar atbildīgajām institūcijām to nedrīkstēja darīt.