Vakar pirmajā šā gada nodarbībā Durbes Kultūras nama zālē tikās bioloģisko lauksaimnieku klubiņa dalībnieki. Stiprais sals, kas bija kavējis pat automašīnu iedarbināšanu, tomēr nespēja atturēt no mācību apmeklējuma. Jo vairāk tāpēc, ka klubiņa vadītājs Jānis Pakalns bija solījis stāstīt par pašdziedināšanās paņēmieniem. “Stipra veselība mums visiem ļoti nepieciešama,” teica klausītāji, “jo grūti pārvarāmu problēmu darbā nepaliek mazāk, tās vairojas gluži kā sēnes pēc lietus. Tāpēc ar vājiem nerviem lauksaimniecībā mūsdienās vairs nav ko darīt.”

Ar vājiem nerviem laukos nav ko darīt

Tā bioloģiskās saimniecības “Saulstari” īpašniece Maija Maksimova no Padones pastāstīja redakcijai, ka nodarbojas ne tikai ar piena ražošanu, bet audzē arī gaļas bullēnus. Tomēr pagājušā gada nogalē, nododot lopus pārstrādei, piedzīvojusi lielu sarūgtinājumu, jo par dzīvsvara kilogramu saņēmusi tikai 60 santīmu. Tas nozīmējot, ka visu sezonu strādājusi ar zaudējumiem, jo dārgāka kļuvusi ne tikai degviela, bet arī lopbarība. Viens siena rullis, kurā ir aptuveni 300 kilogramu barības, tagad maksājot četrus latus.

“Saulstaru” saimniecei piebalsoja “Bērzsproģu” īpašniece Jautrīte Vircava, kas bez gaļas lopiem turot arī cūkas. Taču pārstrādātāji par tām maksājot izsmiekla naudu. Ne velti tūlīt pēc Jaungada Zemkopības ministrijā pulcējušies Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padomes pārstāvji, lai spriestu, kā rīkoties situācijā, kad cūkkopība valstī iet uz grunti. Audzētāju pārstāvji valdībai pieprasījuši četrus miljonus latu lielu atbalstu, jo secinājuši, ka bez tā neko saglābt neizdosies. Vai palīdzību sniegs, tikšot lemts tuvākajās dienās.

Jārod jaunas ražošanas iespējas

“Mēs jau tagad vairs pat cūciņu pašpatēriņam nedrīkstam izaudzēt, jo Eiropas Savienības regula aizliedz gotiņas turēt vienā novietnē ar cūkām. Tāpēc diviem barokļiem pērn biju ierīkojusi aplociņu zem klajas debess,” piebilda Maija. Viņa savulaik esot strādājusi Durbes dārzniecībā, tāpēc plašā apkartnē kļuvusi pazīstama arī kā augļkociņu stādu izplatītāja. “Tev, Maija, vajadzētu pievērsties bioloģisko augļkoku stādu audzēšanai,” viņu pārorientēties negaidīti mudināja bioloģisko lauksaimnieku klubiņa vadītājs.

Šādi stādi nule kļuvuši par deficītu. Tā noticis tādēļ, ka saskaņā ar Eiropas Savienības nosacījumiem līdz ar 2008.gada sākumu bioloģiskie dārzkopji dārzu ierīkošanai vai atjaunošanai drīkst izmantot tikai sertificētā audzētavā ražotus kociņus. Par to, kur tādus iegūt, nav padomāts – Latvijā pašlaik ir tikai viena atzīta saimniecība, kas ar šo biznesu nodarbojas. Tā atrodas Jelgavas rajona Vallē, un stādi tur esot aizrunāti jau gadu uz priekšu. Tādēļ bioloģisko lauksaimnieku klubiņa vadītājs domā, ka veselībai nekaitīgu augļu ražošana zināmā mērā nonākusi strupceļā un paies laiks, līdz stādu deficītu izdosies novērst.

Veselības nostiprinātāji nav tālu jāmeklē

Sarunas turpinājumā durbenieks pievērsās nodarbības galvenajam tematam, proti, kā bioloģiskajiem lauksaimniekiem pašdziedināties. Par šo tematu viņš tikko Vides veselības saimniecību ikmēneša mācībās Ogres rajona Birzgalē bija noklausījies kompetentu priekšlasījumu. To sniedzis Starptautiskās ārstu un speciālistu jauno tehnoloģiju asociācijas valdes loc, Nutricioloģijas un makrobiotikas nodaļas “Uzturs veselībai” vadītājs Roberts Lācītis, kuram patlaban piederot klīnika Aizkrauklē, un drīzumā viņam tāda būšot arī Rīgā.

Lektors uzsvēris – ja cilvēks grib būt vesels, uzturs ir jāsaskaņo ar organisma prasībām. Bet ārstniecības līdzekļi nav jāmeklē pa plašo pasauli, tie atrodami ap mums. Viens no tādiem esot ūdens, kas jālieto, ievērojot striktus nosacījumus. “Ja divi cilvēki ir sastrīdējušies, bet krūzē uz galda stāv ūdens, tad jāatceras, ka dzeršanai tas vairs nav lietojams, jo ir uzsūcis negatīvo enerģiju,” stāstīja augļkopis. Tāpat glāzē pa nakti guļamistabā nostāvējies ūdens esot jāsalej izlietnē.

Lācīša kungs, savu priekšlasījumu beidzot, nosaucis klausītājiem arī dažus dārzeņus, augļus un augus, kas cilvēka veselību tikai stiprina. Tādi esot baltie redīsi, Ķīnas kāposti, zilās cūkplūmītes, rāceņi un to lapas, pat sētas dadžu saknes, ko varot gan cept, gan vārīt, gan sutināt kopā ar pupiņām.

Pēteris Jaunzems,
“Kurzemes Vārds”

Bioloģisko lauksaimnieku klubiņa klausītāji vakar mācījās, kā, cīnoties ar daudzajām ražošanas problēmām, saglabāt veselību.