Biedrība “Zemnieku saeima” aicinājusi taupīt valsts resursus, atvieglojot zemnieku saimniecībām birokrātisko apgrūtinājumu nastu. Mūsu rajona lauku ļaudis uzskata, ka birokrātijas lauksaimniecībā jau sen ir par daudz. “Zemnieku saeima” informēja, ka apkopoti datus par prasībām, ko ikdienā spiež pildīt lauksaimniekiem. Izrādās, ka katru zemnieku saimniecību pārrauga un kontrolē veselas 14 dažādas institūcijas, kas pieprasa milzīgus apjomus ziņu un liek izpildīt dažādus dokumentus.

Visbiežāk kontrolieri ierodas no Lauku atbalsta dienesta, Pārtikas veterinārā dienesta, Augu aizsardzības dienesta, Lauksaimniecības datu centra un Ciltsdarba valsts inspekcijas.

Taču vislielākās galvassāpes allaž sagādā ar lauksaimniecisko ražošanu tieši nesaistītas institūcijas, proti, Valsts ieņēmumu dienests, Valsts darba inspekcija, Valsts vides dienests, Centrālā statistikas pārvalde, Autotransporta direkcija un virkne citu. “Zemnieku saeima” uzskata, ka savu artavu birokrātijas vairošanā nodrošina arī pašvaldības. Turklāt katra no iestādēm ir pārliecināta, ka tieši tās izvirzītās prasības ir vissvarīgākās un nav atliekamas. Problēmas un pārbaužu grafiki starp institūcijām netiek saskaņoti, tāpēc bieži notiek tā, ka saimniecību par vieniem un tiem pašiem jautājumiem kontrolē vairākkārt.

“Zemnieku saeima” uzskata, ka tagad ir tas brīdis, kad, cīnoties par taupību valstī, ir jāievieš kārtība un jāpārvērtē neskaitāmo kontroles aktivitāšu lietderība.

Komentējot šo paziņojumu, mūsu rajona kooperatīvās sabiedrības “Durbes grauds” valdes priekšsēdētājs Sandris Bēča teica, ka pārbaudes ir nepieciešamas un bez tām iztikt nav iespējams, taču mūsu valstī daudzo institūciju dēļ nereti kontroles notiek tikai kontrolēšanas dēļ un ierēdņi pat īsti nezina, kāds ir viņu uzdevums un ko tie vēlētos noskaidrot. Tā sasniegts rezultāts līdzinās farsam un nedod tautsaimniecībai nekādu labumu, kaut gan tam ir izlietoti prāvi līdzekļi, jo katrai no amatpersonām ir maksāta laba alga, prēmijas, visādas piemaksas, tērēta degviela braucieniem un komandējuma izdevumi.

Tomēr, birokrātisko sistēmu vienkāršojot, esot jābūt ļoti piesardzīgiem, lai nenodarītu ļaunumu un nelikvidētu to, kas ir vajadzīgs. Sandris Bēča uzskata, ka daudzo kontrolējošo institūciju darbību vajadzētu pakļaut vienai koordinējošai iestādei, kas izlemtu, kādas ziņas ir jāpieprasa no zemnieku saimniecībām un kādas ir iespējams saņemt Centrālajā statistikas pārvaldē vai citos informācijas avotos.

Pēteris Jaunzems,
“Kurzemes Vārds”