Aizvadītajā piektdienā notika Latvijas Biškopības biedrības Liepājas nodaļas gada noslēguma sapulce, kurā piedalījās aptuveni pussimts cilvēku. Noklausījušies un apsprieduši Vidzemes novada konsultantes Santas Beļinskas saistošo stāstījumu par bišu saimju dalīšanu un vairošanu, dravnieki lēma par kooperēšanos ar dārzeņu un augļu pārstrādes uzņēmumu SIA “Ābolīt’s”, kas viņiem turpmāk pavērs iespēju ne tikai dažādot medus produktu piedāvājumu, bet arī sekmēs to realizāciju.

Vidzemniece nepaliek atbildes parādā

Kaut gan savam priekšlasījumam kompetentā kolēģe no  Vidzemes bija sagatavojusies pienācīgi un sev līdzi bija atvedusi pat uzskates materiālus, viņa jutās pārsteigta, ieraugot Jaunliepājas bērnu bibliotēkas lasāmzālē sev priekšā tik lielu klausītāju pulku. Turklāt tālu esot aizskanējusi ziņa, ka Lejaskurzemes bitenieki ir ne tikai darbīgi, bet arī ļoti zinātkāri cilvēki, kas nelaidīs garām iespēju uzdot lektoram sarežģītus jautājumus. Aizsteidzoties notikumiem  nedaudz priekšā, jāteic, ka arī šoreiz tie neizpalika. Tomēr, kā rezumēja nodaļas priekšsēdētājs Māris Romanovs, vidzemniece ar savu uzdevumu pēc gandrīz trīs stundu ilgas debatēšanas esot godam tikusi galā un nevienam lejaskurzemniekam neesot palikusi atbildi parādā.

Taču pats galvenais jau esot tas, ka Beļinskas kundze neklāstīja vispārzināmas patiesības un teorijas, kurām ne vienmēr iespējams piekrist, bet izklāstīja savu pieredzi un izpratni biškopības lietās, par kurām jūtoties droša un pārliecināta. “Katram biteniekam ir sava taisnība. Vienam kāds paņēmiens padodas, bet cits to gadiem ilgi nespēj apgūt,” viņa uzsvēra. Taču, lai sekmīgi strādātu nozarē, vispirms nepieciešams perfekti pārzināt saimju sadales un vairošanas lietas. Vislabāk, protams, būtu, ja vismaz viens cilvēks rajonā uzņemtos nodarboties ar bišu māšu audzēšanu. Tad pārējie kolēģi varētu kooperēties ap viņu un precīzi plānot savu dravu attīstību, savlaicīgi pasūtot saimju vairošanai nepieciešamās bišu mātes. Tas esot ļoti, pat ļoti būtiski. “Var pielietot visdažādākās metodes, tomēr, ja bišu māte stropā nestrādā, panākumus nav ko gaidīt un ir jārīkojas radikāli,” teica speciāliste.

Spietošana saimniecībai nes zaudējumus

Valmieriete neieteica arī vienā vietā turēt vairāk par trīsdesmit stropiem. Turklāt tiklīdz ienesums ir beidzies, bišu mājiņas jāpārvieto uz citu ziediem bagātu vietu. Tikai tā rīkojoties, esot iespējams novērst spietošanu, kas rada zaudējumus saimniecībai. Tāpat biteniekam jātiek skaidrībā, kuras no saimēm dravā ir ražojošās un kuras nepieciešams sadalīt. “Neķersimies klāt labajām saimēm!” brīdināja konsultante, piebilstot, ka norisēm, atdalot saimes, ir rūpīgi  jāseko. “Divas nedēļas pēc piedzimšanas bišu mātēm ir jāsāk dēt. Ja tas nenotiek, mātes jābrāķē.” 

Tā padoms sekoja padomam. Spēj tikai tvert un pierakstīt. Uz viršiem ar vājām saimēm neesot ko braukt. Mākslīgās saimju vairošanas metodes ir rezultatīvākas, ja ar tām nodarbojas laikā, kad arī dabā bites spieto. Agri pavasarī dzimušās bišu mātes nav tik perspektīvas kā vēlākās. Darbojoties ar bišu mātēm, tās nedrīkst spaidīt. Tādēļ ir jālieto krātiņi.

Notiks spēku apvienošana

Kad bija pārcilātas profesionālās gudrības, pie vārda tika arī SIA ” Ābolīt’s” vadītāja Millija Anziķe. Par to, kā noritēja saruna, vēlāk atcerējās mūsu rajona bitenieku nodaļas vadītājs. Kādēļ jādibina jauna kooperatīvā sabiedrība? Tas nav tik vienkārši. Sabiedrības veidošana prasīs daudz laika un prāvus izdevumus. Tadaiķniece  visnotaļ atbalstījusi bitenieku ierosmi sadarboties. Iespēju to darīt netrūkšot, turklāt kopā strādāt būšot vieglāk. “Ābolīt’s” ir sertificēts uzņēmums, kas atbilst visām Eiropas Savienības prasībām un ir nodibinājis ciešu sadarbību ar citiem radniecīgiem uzņēmumiem.  Turklāt tur netrūkst telpu un jaudu. Ražotnē kaut tūlīt esot iespējams  uzsākt medus fasēšanu, nav arī problēmu iegādāties nepieciešamo taru. “Mēs vienojāmies, ka tuvākajā laikā pasūtīsim un izgatavosim vienotas etiķetes,” pastāstīja Romanova kungs, piebilstot, ka jau tuvākajās dienās, proti, līdz Ziemassvētkiem abu partnervienību pārstāvjiem nolemts satikties, lai norunātu turpmāk darāmo. Bitenieki patlaban jau meklējot cilvēku, kurš nebūtu aizņemts ar citiem pienākumiem un spētu netraucēti nodarboties ar produkcijas pārdošanas problēmām. Viņuprāt, tam esot jābūt zinošam un pieredzējušam speciālistam. Šāds tāds šim amatam nederot.

Kaut gan tikko aizvadītā vasara mūsu puses dravām nebija īpaši ienesīga, medus, ko fasēt un realizēt, biteniekiem netrūkstot, jo dažam mājās glabājoties pat 2000 kilogramu. “Ābolīt’s” vadītāji solījuši, ka izvērsīs arī medus produktu ražošanu. Tādējādi Tadaiķos  visdrīzākajā laikā varētu sākt fasēt medu ar dzērvenēm, medu ar riekstiem un citus pieprasītus produktus. Savulaik Ventspils rajonā  Piltenē tika ražoti ziedputekšņi pūdercukurā, pēc kā pircēji stājušies rindās. Rajona biškopju vadītājs domā, ka arī šī deficīta izlaidi būtu iespējams nodrošināt. “Tāds, rau, būs mūsu kooperēšanās veids. Godīgas sadarbības ceļā iespējams atrisināt sarežģītus jautājumus,” viņš teica.

Pēteris Jaunzems,
“Kurzemes Vārds”

Santa Beļinska bija pamatīgi sagatavojusies priekšlasījumam un no Vidzemes tikties ar kurzemniekiem pie Māra Romanova ieradās ar visiem uzskates līdzekļiem.