Kaut gan daudzi bitenieki sūdzas, ka šīs ziemas apstākļi bitēm neesot labvēlīgi, Apriķos strādājošais zemnieku saimniecības “Īpašas” saimnieks, aizputnieks Ilgmars Petrovics domā, ka lielam satraukumam nav pamata. Kaut kas jau bojā aizgājis būs, ar to jārēķinās, tomēr vismaz līdz šim bites ziemojušas klusi, stropos tās neesot bijušas pat saklausāmas, vajadzējis stiprāk piebungāt, lai varētu sadzirdēt.

No ausmas līdz rietam pie stropiem

Tuvākajās dienās I.Petrovics ar sievu plānojuši doties uz Apriķiem, lai siltinātu stropus. Tas nepieciešams, lai atturētu bites no perošanas, kas darbīgajiem kukainīšiem būtu vēl par agru. Pēkšņi uznācis spalgāks sals, jo sevišķi, ja tas ieilgst vairāk par divām trim dienām, varot pārsteigt saimes nesagatavotas, un tad gan sekas būtu grūti prognozējamas. Taču par to, ka pietrūks barības, zemnieks nesatraucoties. Tādu gadījumu vēl mūžā neesot gadījies pieredzēt.

“Gulēt nevar. Pie bitēm ir jāstrādā, viss savlaicīgi jāizdara, ja grib, lai tās kaut ko dotu pretī. Vasarā pie stropiem strādāju no saullēkta līdz rietam, bet neapnīk un nenogurstu, jo bites kopēju saista, ar tām var vienmēr aprunāties, sirdi izkratīt, ja tā pilna,” savu dzīvesstilu atklāja dravnieks, kurš ar biškopību aizrāvies kopš bērnu dienām. No vaļasprieka par pamatnodarbošanos to pārvērtis pirms 15 gadiem, kad devies pelnītā atpūtā. “Laiska atpūta, protams, nesanāca. Toties veselīga darbošanās gan,” viņš iesmējās.

Petrovicu pāris savās lauku mājās, ko ielenc diži meži, aprūpējot pussimtu saimes. Vairāk viņi divatā nespētu paveikt, tāpēc nākotnē stropu skaitu palielināt neesot domāts. Taču arī atteikties no šīm ierastajām rūpēm tie nedomājot. “Pensionāriem bites ir izdzīvošanas banka,” viņš strikti sacīja, piebilstot, ka ar četrdesmit gadus ilgajā pedagogu darbā nopelnīto pensiju iztikt nespētu. Ar tiem simt latiem nepietiekot, lai samaksātu komunālos pakalpojumus. Tāpēc gribot negribot esot jādomā, kur kādu latiņu piepelnīt klāt. Bites tādu iespēju paverot. Tomēr – tikai ievērojot priekšnoteikumu, ka iegūtais medus ir augsti kvalitatīvs.

Kundes rosīgi piedalās procesā

Aizputnieks novērojis, ka tirgū lēta medus piedāvājuma netrūkst. “Biškopība mūsu valstī vēl nav ievirzījusies normālās sliedēs. Importa medus veikalu plauktos, ko realizē par dempinga cenām, tomēr gremdē vietējo dravniecību,” atzina pieredzējušais bitenieks. Viņu gan līdz šim konkurence neesot skārusi, jo laika gaitā iemantoti uzticami kundes, kas visu ienesumu aizvedot uz savām mājām.

“Šie cilvēki uzticas “Īpašu” medum, zina, ka tas nepievils. Visapkārt ir biezi meži, neskartas pļavas, kur netrūkst savvaļas ziedu,” sacīja bitenieks. Tomēr viņš piebilst, ka, šādi darbodamies, bagāts nepalikšot, tas nevienam biteniekam neesot izdevies. Taču nopelnīt tik daudz, lai puslīdz sakārtotu māju un nebūtu kauns tajā uzņemt ciemiņus, viņam esot izdevies.

Šī vasara biteniekam ar sievu soloties būt vieglāka, jo noticis brīnums un nomaļajām lauku mājām beidzot pievilkta elektrība. “Īpašas” esot bijušas to Latvijā atlikušo 400 lauku sētu skaitā, ko paredzēts elektrificēt jau pirms pieciem gadiem. Tomēr enerģētiķu plāni iekavējušies un tikai tagad sapnis piepildījies. “Mēs jau bijām samierinājušies ar domu, ka nekas nesanāks. Tāpēc jūtamies ļoti priecīgi. Arī medus izsviešana noritēs ievērojami vieglāk,” viņš teica.

Līdz šim tikt galā ar medus pirmapstrādi viņiem palīdzējuši tie paši kundes un paziņas, kas ik gadu augustā kuplā pulkā sabraucot Apriķos, lai ne tikai vērotu, kā notiek medus ražas ievākšana, bet arī paši rosīgi piedalītos šajā procesā. Četri cilvēki tad apkalpojot medus sviedi, seši atvākojot šūnas, bet saimnieks ar dēlu nodarbojoties ar dravošanu.

Tādā prāvā un saskanīgā kompānijā “Īpašu” saimnieks atkal jūtoties kā toreiz, kad bija Aizputes vidusskolas direktors. Tāpat viņš jūtoties, kad tiekoties ar kolēģiem Biškopības biedrības Liepājas nodaļas dalībnieku saietos, kur nereti daloties praksē pārbaudītās zināšanās.

Pēteris Jaunzems,
“Kurzemes Vārds” 

Ilgmaram Petrovicam (centrā) bieži nākas atbildēt uz kolēģu jautājumiem. Dažkārt konsultācijas notiekot, pat satiekoties uz ielas.