“Visi mākslinieki pēc bērēm atbrauca
atvadīties,” glāstot suni, kas priekos un bēdās vienmēr bija kopā ar
Mūžībā aizgājušo mākslinieku Ēriku Pudzēnu, stāsta Aigars Stonis. Pagaidām viņš
septiņus gadus veco Boņu paņēmis pie sevis, taču paturēt nevar.

“Boņuks ir mākslinieks,” Aigars atkārto
vairākkārt un uzsver, ka, piesiets pie ķēdes un nolikts par sargsuni, tas
nejutīsies laimīgs. Tajā pašā laikā savu teritoriju Boņs  aizsargā. Dzīvokli saimnieks varēšot droši
neslēgt ciet. Nebaidoties arī no pērkona un šāvieniem. Bet, ja kāds spēlē,
Boņuks dzied. “Nevis kauc līdzi, bet dzied,” savām ausīm dzirdējis
Aigars. Tā viņi abi muzicējuši – suns un Ēriks, kurš spēlējis, piemēram, blumīzeri.

Dienā, kad Ē. Pudzēns noslīka Durbes upē, Aigars uz
vietas pagastā nav bijis. Kad pēc pāris dienām atbraucis un uzzinājis par
notikušo nelaimi, uzreiz steidzies uz mākslinieka māju, lai paņemtu sunīti pie
sevis. “Nu jau pie manis otro
nedēļu dzīvo. Nav labi, ka pierod,” mākslinieka draugs nopūšas – jo ilgāk
tā būs, jo sunītim būs grūtāk atkal mainīt mājas. Labprāt pats paturētu, taču
“Ēpeļos” divi suņi jau ir. Ar jaunāko pienācējs satiekot vēl tīri
labi, bet 16 gadu vecais vilks stipri iebilstot. “Labi, ka viņam
nav zobu,” Aigars rāda, ka abi plēsušies un vecais suns ieķēris skaustā.

Ē. Pudzēna dēls Krists un krustdēls Jānis dzīvo
Rīgā, tādēļ sunītim tur vietas īsti nav. “Viņam vajag sētu, kur
izskrieties,” novērojis Aigars. Māksliniekam piederošā māja un zeme tiks
pārdota. “Zemi jau ir, kas ņem uzreiz. Ar māju grūtāk. Taču laba māja,
1928. gadā celta, ir vannasistaba, tualete,” stāsta mākslinieka
draugs.

Tie, kas vēlas palīdzēt Boņam, var zvanīt “Kurzemes Vārdam” pa tālruni 26334315.

Plašāk lasiet laikraksta “Kurzemes Vārds” 13. augusta numurā.

#kvards-20130813-06#