Svētdiena, 1. augusts Albīna, Albīns
Abonēt

Lasi vairāk ar
liepajniekiem.lv abonementu

Uzticamas un aktuālas ziņas šajā laikā ir ļoti svarīgas!

Piesakies paziņojumiem un esi informēts par būtiskākajiem notikumiem Liepājā!

Pieteikties

Brīvs piena tirgus pats sevi sakārtos

Brīvs piena tirgus pats sevi sakārtos
18.10.2009 07:03

Tas, kas tagad notiek piena nozarē Eiropā, tur notiek jau kopš tā laika, kad tika izveidota kopēja lauksaimniecības politika, vērtē Zemkopības ministrijas pārstāvis Eiropas Savienības varas gaiteņos Aivars Lapiņš.

Galvenais iemesls – recesija

“Kad 2008. gadā notika cenu lēciens, visā Eiropā cēlās arī piena cenas – tad neviens ar traktoru protestēt nebrauca,” atceras Zemkopības ministrijas Starptautisko lietu un stratēģijas analīzes departamenta direktors A. Lapiņš. “Un tad pēkšņi cena tā nojaucās, ka nebija ko redzēt. Un tā notika visur.”

A. Lapiņš piemin arī finansiālos instrumentus – subsīdijas, ar ko valsts un ES iejaucas nozarē, kā vienu no šīs politikas sastāvdaļām un pašreizējās situācijas izraisītājiem. “Cerams, ka ar šiem instrumentiem mēs palīdzam, nevis, kopumā ņemot, traucējam,” viņš diplomātiski piebilst.

Bet par galveno iemeslu tam, ka visā Eiropā ir kritušās produkcijas cenas un līdz ar to – arī piena iepirkuma cenas, departamenta direktors min globālo recesiju un ļaužu iepirkšanās paradumu maiņu. Viņš uzsver – viss ir savā starpā saistīts, un pašlaik notiekošais, arī piena tirgū, nav tikai Eiropas, bet visas pasaules problēma.

“Jā, kopējā aina lauksaimniecības nozarē nerādās pārāk laba. Bet ceru, ka sektors spēs pārstrukturizēties, lai Latvijā piena cena pietuvotos Eiropas vidējam līmenim,” saka A. Lapiņš.

Uz jautājumu, vai tas nozīmētu šās nozares saimniecību skaita samazināšanos, A. Lapiņš atbild: nebūt ne. “Pārstrukturizācijai Latvijas gadījumā visvēlāmākā forma būtu ražotāju struktūras izmaiņas – lielākas fermas,” viņš saka. Turklāt nevajagot pārvērtēt nedz savas, nedz tirgus iespējas, bet meklēt iespējas kooperēties un vispirms – pašu piensaimnieku starpā. Kā arī – meklējot iespējas pievienot pienam vērtību tepat Latvijā, nevis to uzreiz pārdot, piemēram, Lietuvā.

Cerēt uz labākām perspektīvām A Lapiņam ļaujot arī Latvijā veiktais pētījums, kas atklājis lauku saimniecību vājās vietas, no kurām kā pirmās minamas: ekonomiskās plānošanas neesamība un iespējas atpelnīt neadekvāti lielos ieguldījumus. Tātad šajos, kā arī citos virzienos strādājot, būtu iespējams situāciju mainīt.

Nav stabilitātes

Piena cena šobrīd ir nedaudz cēlusies, piena pārstrādes uzņēmumi atkal sāk meklēt pēc piena, novērojis zemnieks Andis Eveliņš no “Audarmuižas” Priekules pagastā. Taču drošības par to, ka cena paliks gana laba, neesot, jo ir neskaidri tās mainīšanās priekšnoteikumi – iespējams, tie ir pārāk politizēti, tātad situācija var viegli svārstīties, spriež zemnieks.

Šobrīd bāzes cena, par kādu A. Eveliņš pārdod pienu “Rīgas piensaimniekam”, ir 14 santīmu litrā.

“Es turpināšanu vilkt dzīvību, bet, kā sagaidīsim nākamo pavasari, nezinu, nezinu, kas notiks ar piensaimniecību Latvijā,” nākotne zemniekam nešķiet rožaina. Bet, lai tā tāda varbūt būtu, varētu palīdzēt brīvais tirgus, kura apstākļos var dzīvot tas, kas spēj pienu saražot iespējami lētāk.

Latvijā lēti pienu šobrīd ražot nevar sadrumstalotās pārstrādes sistēmas dēļ, uzskata “Audarmuižas” saimnieks. “Ja būtu vienota piena savākšanas sistēma, vienota, nopietna pārstrāde, kas spēj noturēt nemainīgu kvalitāti un strādāt uz tirgiem, būtu citādāk.”

Kvotu vairs nebūs

Eiropas Savienības varas gaiteņos jau ilgāku laiku tiek runāts par piena kvotu pakāpenisku palielināšanu, līdz 2015. gadā tās varētu tikt atceltas pavisam. Starptautisko lietu un stratēģijas analīzes departamenta direktors domā: sekas šādam solim nebūs traģiskas. “Tirgus atbildes vienmēr atrod,” A. Lapiņš domā, ka tā būs arī šajā gadījumā. Viņš min trīs produktus, kuru ražošanu Eiropā vēl regulē kvotu sistēma – bez piena tā vēl ir kartupeļu ciete un cukurs.

Eiropas Savienībā piena kvotas ieviesa 80. gados, un tolaik pret to bijuši visai lieli protesti: zemnieki uztraukušies, ka šāda ražošanas limitēšana nav pieļaujama. Tagad, kad tiek iets uz pakāpenisku kvotu likvidēšanu līdz 2015. gadam, atkal atskanot neapmierinātība, saka A. Lapiņš.

Uzziņai:
Vidējā piena iepirkuma cena Eiropā ir 22 eirocenti.

Dina Belta,
“Kurzemes Vārds”

Šobrīd aktuāli

Autorizēties

Reģistrēties

Klikšķini šeit, lai izvēlētos attēlu vai arī velc attēla failus un novieto tos šeit.

Spied šeit, lai izvēlētos attēlu.

Attēlam jābūt JPG formātā, max 10MB.

Reģistrēties

Lai pabeigtu reģistrēšanos, doties uz savu e-pastu un apstiprini savu e-pasta adresi!

Aizmirsu paroli

PALĪDZĒT IR VIEGLI!

Atslēdz reklāmu bloķētāju

Portāls liepajniekiem.lv jums piedāvā svarīgāko informāciju bez maksas. Taču žurnālistu darbam nepieciešami līdzekļi, ko spēj nodrošināt reklāma. Priecāsimies, ja atslēgsi savu reklāmu bloķēšanas programmu.

Kā atslēgt reklāmu bloķētāju

Pārlūka labajā pusē blakus adreses laukam ir bloķētāja ikoniņa.

Tā var būt kāda no šīm:

Uzklikšķini uz tās un atkarībā no bloķētāja veida spied uz:
- "Don`t run on pages on this site"
vai
- "Enabled on this site"
vai
spied uz