Ļaudis ir sapratuši, ka jāēd tas, kas tepat uz vietas aug, jo tieši tas ir mūsu organismam visvairāk vajadzīgs. Un zemniekiem tas var pavērt jaunas iespējas, saka Durbes novada zemniece Iveta Ansone. Bet ir augi, kas pie mums aug labāk nekā jebkur citur – arī tā ir iespēja.

Ir labi, ja viss pašiem

Zemnieku saimniecība “Bunči – 1” jau vairāk nekā 10 gadu ar visiem nepieciešamajiem dārzeņiem apgādājot Liepājas Reģionālo slimnīcu. “Vai zupā ir vairāk vai mazāk kartupeļu vai burkānu, tas no pavāra atkarīgs, bet tie, kas tur ir, tie ir mūsējie,” smaida saimniece. Viņa uzsver – zemniekam jābūt laimīgam par to, ka preci ir kam pārdot: “Var jau darīt, ražot un censties, bet ja noieta nav, nebūs jēgas.”

Bez slimnīcas vajadzībām piemērotā dārzeņu sortimenta “Bunčos” ir arī augļu dārzs, zivju dīķis – lai pašiem būtu viss, kas vajadzīgs. “Tad sajūta ir daudz drošāka, kad ne no viena neko nevajag. Bet tas ir iespējams tikai lauku sētā, un tikai tad, ja saimniekošana šajā sētā ir visa tava dzīve un citus variantus tu nemaz nemeklē, jo tādu vispār nav,” saka I. Ansone. Viņa esot lauksaimniece jau kopš 1991. gada, savulaik absolvējusi Bulduru tehnikumu, un sakās esam “lauksaimniecībā un dārzkopībā līdz ausīm iekšā”.

“Bunčos” arī domājot, kā tam visam, kas saimniecībā izaudzis, vēl pievienot vērtību, izmēģinot dažādas idejas. Tāpēc, piemēram, uz lauku ražojumu tirgu, kas oktobra beigās notika Grobiņas novada Robežniekos, I. Ansone un viņas meita Inga Ansone bija atvedušas arī ievārījumu. “Mums ir savi āboli, smilšērkšķi, ķirbji – kāpēc gan nemēģināt to visu savārīt?” zemniece spriež.

“Pircēji tagad ļoti skatās, ko pērk, prasa, kur kas audzis vai gatavots,” piebilst arī Inga Ansone.

Te ķimenes ir vissmaržīgākās

Kā uz ļoti cerīgu darbības virzienu savā saimniecībā “Bunču – 1” saimnieki nesen sākuši skatīties uz ķimeņu audzēšanu. Viņi sastrādājas ar kooperatīvo sabiedrību “Durbes grauds”, kam ir sadarbības plāni ar Eiropu, meklējot ķimeņu eksporta iespējas.

“Izrādās, tieši šajos platuma grādos ķimenēs ir visvairāk ēterisko vielu,” I. Ansone noskaidrojusi. Tās labi aug arī Dienvideiropā, turklāt ražas esot ļoti lielas, bet tur ķimenes ne tuvu neesot tik smaržīgas kā šeit.

“Plāni ir lieli, bet vēl negribas par tiem plašāk stāstīt,” “Durbes grauda” vadītājs Sandris Bēča pagaidām ir piesardzīgs izteikumos. Šis esot bijis izmēģinājuma gads, lai noskaidrotu, kā ķimenes aug, kāda varētu būt raža. Šogad šo garšaugu audzējuši pieci Durbes puses zemnieki. Labākā raža esot padevusies Ivetas Ansones saimniecībā.

“Mūsu raža varbūt parādīja, ka var izaudzēt, un cilvēki ir sasparojušies,” saka zemniece, gan piebilstot, ka šo jomu laika apstākļi ietekmē tāpat kā citas – var veikties un var neveikties. Kamēr ķimenes vēl netiek realizētas Eiropā, Ansoni tās pārdodot maizes ceptuvēm.

Kopumā Durbes pusē iesēts 100 hektāru ķimeņu, kas nākamgad dos ražu, saka S. Bēča.

Dina Belta,
“Kurzemes Vārds”

Durbes novada “Bunču” saimniece Iveta Ansone (no labās) un meita Inga spriež: ja pašu saimniecībā izaug tik daudz visa kā, tad ir vērts arī meklēt jaunas idejas, kā produkciju dažādot un tirgot.