Ziemassvētku sajūtu darbnīcu laikā Grobiņas tirgus laukumā un citos
mazpilsētas pasākumos šogad veselīgus un dabīgus kārumus sākuši piedāvāt divi,
pēc skata ļoti laimīgi cilvēki. Ingas Oertes un Guntara Mazika dzīvesprieks šajā
laikā, kad apkārt drūmo un rūpju pilno seju vairāk nekā smaidīgo, iedvesmo to
dāvāt arī tālāk.

Pirmoreiz SIA “Tāfele”
busiņu “Kurzemes Vārds” Grobiņā, stāvlaukumā pie pilskalna, pamanīja
Valsts svētku priekšvakarā. Tas likās pilnīgi traki – tumšā un lietainā ziemas
vakarā šajā vietā tirgot kēksiņus, sukādes un kafiju. Izrādās, šāda doma
radusies, jo iepriekšējā gadā svētku sarīkojuma apmeklētāji, pastaigājoties pa
promenādi, minējuši, ka gribētos pabaudīt arī kādu karstu dzērienu.

Kopš tās reizes pārvietojamā
tirgotava manāma te vienā, te citā Grobiņas pasākumā. Taču izrādās, ka
liepājniekiem tā bijusi zināma jau agrāk. Aktīvu darbību SIA “Tāfele”
sākusi septembrī, piedaloties Teodora Breikša ielas svētkos. Oktobrī uzņēmums
bijis biežs viesis Jūrmalas parkā. Tā kā pārējie tirgotāji jau bija beiguši
sezonu, daudzi vecāki priecājušies par iespēju iegādāties ko ēdamu vai dzeramu.

Runājot par uzņēmējdarbības
pirmsākumiem, Guntars saka, ka televīzijas raidījuma “Aizliegtais
paņēmiens” operācija “Bistro Frics” labi parādījis mazo firmu
ikdienu. Ideja par savu ēdināšanas uzņēmumu viņam radusies, reiz atbraucot no
Rīgas, kur redzējis “Rimi” izveidoto salātu bāru, kas dod iespēju
pircējam svaigu un veselīgu uzkodu komplektēt pašam. Nonācis līdz domai, ka
Liepājā nekā tāda nav. Guntars nolēmis, ka negrib strādāt telpās noteiktu
darbalaiku, turklāt prasības, ko dažādas institūcijas izvirza ēdināšanas
uzņēmumiem, esot ļoti sarežģīti izpildīt. Labāk izveidot pārvietojamu
tirgotavu, kur īpašnieks pats ir noteicējs – strādā, kur gribi, cik ilgi gribi.
“Tev nav jāgaida, kad klients nāks pie tevis, tu vari doties pie
viņa,” paskaidro Inga. Nav pircēju, aizver leti un dodies prom. Arī
prasības ir zemākas. Lai arī Guntars uzņēmumā formāli ir galvenais un Inga
epizodiski strādā par pārdevēju, ikdienā abi viens otru atbalsta un palīdz gan
praktiski, gan idejiski. “Mans visvērtīgākais
atalgojums ir prieks par lielisku sastrādāšanos ar domubiedru, draugu un
vīru,” viņa uzsver.

Plašāk lasiet laikraksta “Kurzemes Vārds” 23. decembra numurā.

#kvards-20151223-06#