Pagājušās nedēļas beigās Liepājas rajona pašvaldību apvienotā Būvvalde sēdē informēja par šogad līdz 25. jūnijam padarīto, sniedza pārskatu par pamatbudžeta izpildi un norādīja, kuras pašvaldības nonākušas parādnieku statusā.

Pēdējais jautājums arī izraisīja visasākās diskusijas.

Ieceru skaits nesamazinās

Pārskatu par pusgadā padarīto Liepājas rajona pašvaldību apvienotā Būvvalde parasti sniedz jūlijā, kad iegūti visi dati par jūniju, taču šogad tas notika ātrāk – 26. jūnijā. “Šādā sastāvā, sēdē piedaloties visiem Būvvaldes dibinātājiem, pēc 1. jūlija mēs vairs nevarēsim tikties. Tāpēc nolēmām to darīt tagad – kamēr runasvīriem spēks ir rokā,” teica pašvaldību apvienotās Būvvaldes vadītājs Andris Vaivars.

Pārskats par pusgada laikā padarīto apliecina, ka par Būvvaldes darba apjoma samazināšanos runāt nevar. “Iespējams, uzņēmumi, pašvaldības saistībā ar reformu centušies ieceres maksimāli īstenot,” skaidro A. Vaivars. Tāpat nevarot teikt, ka krasi samazinājies būvniecības ieceru pieteikumu skaits. “Tas nozīmē, ka cilvēki uz kaut ko cer vai izmanto tirgus situāciju,” spriež Būvvaldes vadītājs. Pašlaik tehnisko projektu iespējams pasūtīt, samaksājot daudz mazāku summu nekā, piemēram, 2007. gadā. Savukārt gatavs projekts ir derīgs divus gadus, bet līdz tam ekonomiskā situācija jau varētu sākt uzlaboties.

No Būvvaldes sniegtās informācijas izriet, ka līdz 25. jūnijam visvairāk būvatļauju izsniegts Grobiņas pagastam – 12, 11 būvatļauju izsniegts Medzes pagastam, 9 – Durbes novadam. Bet visvairāk pieņemšanas aktu par gatavajiem objektiem izsniegti Dunikas pagastā – 15.

Izmaksu ziņā valsts un pašvaldības finansējuma tērēšanā līdere ir Priekules pilsēta – objektu kopējās izmaksas sasniedz 2,35 miljonus latu. Privātais finansējums visvairāk izlietots Sakas novadā – 376 800 latu. Kopējās būvniecības izmaksas visās pašvaldībās ir 6 965 921 lats. A. Vaivars piebilda, ka līdz mēneša beigām izmaiņas skaitļos iespējamas, taču tās nebūs būtiskas. Skaitļi varētu mainīties par diviem līdz pieciem procentiem.

Runājot par budžetu, A. Vaivars bilda, ka Būvvaldei bankrots nedraudot. Ieņēmumi gan mazliet atpaliekot no plānotā, bet ne kritiski. “Dzīvojam tās naudas ietvaros, kas mums ir,” sacīja A. Vaivars. Tiek plānots, ka 1. jūlijā budžeta atlikums varētu būt aptuveni seši tūkstoši latu.

Lielākais parādnieks – Bunka

Nepatīkamākais no Būvvaldes vadītāja klāstītajiem jautājumiem bija dati par pašvaldību pārskaitījumiem šā gada divos ceturkšņos. Lielākais parādnieks jau ilgtermiņā ir Bunkas pagasts, kas nav samaksājis 2659,35 latus. Tas Būvvaldei bija parādā jau gada sākumā, kad nebija nomaksājis 1587,81 latu. Otrs lielākais parādnieks ir Grobiņas pagasts. Šī pašvaldība vēl piektdien Būvvaldei nebija pārskaitījusi 1533,66 latus. “Ceturksnis vēl nav beidzies!” vairākas reizes atkārtoja Grobiņas Pagasta padomes priekšsēdētāja vietnieks Modris Ekšteins.

Savukārt Vecpils Pagasta padomes priekšsēdētājs Mārtiņš Bite bija neizpratnē: “Nav korekti nemaksāt. Grobiņas pagasts, cik saprotu, rīt naudu ieskaitīs, bet Bunkai ir parāds no pagājušā gada. Kāpēc mums jāmaksā uzreiz, bet citi var maksāt pēc sešiem mēnešiem?” A. Vaivars norādīja, ka M. Bitem esot taisnība, piebilstot, ka abi šie pagasti ir lielākie Būvvaldes pakalpojumu ņēmēji un arī lielākie parādnieki.

Vēl līdz 26. jūnijam rēķinus ar pašvaldību apvienoto Būvvaldi nebija nokārtojušas šādas pašvaldības: Durbes un Sakas novads, Bārtas un Medzes pagasts. Parādnieku skaitā ir arī Dunikas pagasts, kas Būvvaldei nav samaksājis divus santīmus. Savukārt Gaviezes pagasts pārskaitījis 10 santīmu par daudz.

Uzziņai

Pārskats par padarīto līdz 25. jūnijam:

– 136 būvniecības pieteikumi;
– 165 plānošanas uzdevumi;
– akceptēti 95 tehniskie projekti;
– saskaņoti 32 tehniskie projekti;
– fiksācijas projekti – 29;
– vienkāršotā rekonstrukcija un renovācija – 7;
– mazākas un artēziskie urbumi – 10.

Liepājas rajona pašvaldību apvienotās Būvvaldes dati.

Ilze Šķietniece,
“Kurzemes Vārds”