Lai vairotu zemkopju interesi par enerģētiskajiem kultūraugiem, Zemkopības ministrija akceptēšanai valdībā iesniegusi noteikumu projektu, kurā sistematizēta kārtība, kādā piešķir, administrē un uzrauga Eiropas Savienības līdzekļu sadali šo augu audzēšanai. Ministru kabineta noteikumi, kas bija spēkā līdz šim, paredzēja, ka atbalstu saņemt var tikai lauksaimnieki, kas noslēguši līgumu par enerģētisko kultūraugu pārdošanu ar atzītu pirmo pārstrādātāju vai šo augu savācējuzņēmumu.

Jauno noteikumu projektā paredzēta arī kārtība, kādā jānotiek lauksaimnieku atzīšanas procesam tajās saimniecībās, kas enerģētiskos kultūraugus pārstrādā uz vietas vai kooperatīvajā sabiedrībā. Šajā gadījumā pretendentiem līdz 20.novembrim Lauku atbalsta dienestam jāiesniedz atzīšanas iesniegums.

Graudu un rapšu audzētāju kooperatīvās sabiedrības “Durbes grauds” valdes priekšsēdētājs Sandris Bēča teica, ka novada kooperatīvs jau līdz šim strādājis kā enerģētisko kultūru savācējs, taču nekādu ES atbalstu neesot baudījis. Maksājumi pienākušies tikai audzētājiem. “Savācēju tagad mūsu rajonā ir pietiekami daudz, un droši vien viņu pulks paplašināsies vēl. Trūcīgāk klājās tieši ar audzētājiem,” sacīja valdes priekšsēdētājs. Nevarot noliegt, ka rapšu audzēšanas platību pēdējā laikā ir jūtami vairāk, tomēr zemnieki vairāk orientējoties audzēt rapšus pārtikas vajadzībām, nevis lai nodotu pārstrādei degvielā. Arī par līgumu slēgšanu ar savācējiem un pirmajiem pārstrādātājiem jau pavasarī lauksaimnieki vairs neesot sajūsmā, jo tad vēl nav zināms, kādu līmeni cenas sasniegs rudenī. Šis gads tam esot uzskatāms piemērs. Aizvadītais pavasaris vienu otru zemnieku diezgan smagi iegāzis, jo vēlāk izrādījies, ka 160 latu vietā par tonnu var saņemt krietni vien lielāku summu.

Arī priekulnieks Pēteris Indriekus uzskata, ka ieinteresēšanas sistēmu audzēt rapšus, lai tos pārstrādātu degvielā, nevar nosaukt par labi pārdomātu, jo līgumu slēgšana audzētājiem ir īsts klupšanas akmens. Izmaiņas noteikumos neko būtiski neiespaidošot. Nevarot nerēķināties ar to, ka rapši ir un paliek riska kultūra. Bet par nepiegādātajām tonnām audzētājiem tiek paredzētas stingras soda sankcijas. Šis gads esot lielisks apliecinājums tam, kādas ir zemnieku izredzes. Arī priekulnieks nav izvairījies no zaudējumiem. “Labi vēl, ka par graudiem nebijām noslēguši iepriekšējus līgumus,” to apstiprinot, iestarpināja zemnieka kundze Irēna.