Diskusijas, jautājumi, kas lielākoties palika bez konkrētas atbildes, un asa viedokļu apmaiņa pagājušajā nedēļā ne par sprīdi tālāk nepavirzīja sarunas par novadu veidošanu Liepājas rajonā. Tomēr Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas pārstāvjiem, kuri centās visus pārmetumus atspēkot, līdz 28.augustam jāizveido novadu kartes galīgais variants, ko iesniegs apstiprināšanai valdībā. Jau rakstījām, ka uz tikšanos ar rajona pašvaldību vadītājiem Liepājas Rajona padomē bija ieradies reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministra Aigara Štokenberga padomnieks juridiskajos jautājumos Sergejs Seņkāns un ministrijas Pašvaldību attīstības departamenta direktora vietniece Veronika Jurča.

Tomēr tas, vai rajonā pēc pāris gadiem būs trīs, pieci vai astoņi novadi, nekļuva skaidrs arī pēc šīs diskusijas.

Grib sadalīt atbildību

Rajona pašvaldību vadītāji ar Liepājas Rajona padomes priekšsēdētāja Aivara Šiļa padomnieces Evijas Kopštāles palīdzību bija sagatavojuši jautājumus un vispirms gribēja zināt, vai 167 novadu modelis, kas paredz rajonā izveidot astoņus novadus, pēkšņi ir kļuvis nederīgs. Izrādījās, ka grozījumi esošajā modelī veikti pēc tam, kad pašvaldības sākušas veidot lielākus novadus, nekā iezīmēts pašreizējā kartē. Un pieci novadi Liepājas rajonā iezīmēti, vadoties pēc pašu pašvaldību izteiktajiem viedokļiem, kas gan daudzviet bijuši pietiekami nekonkrēti, tāpēc to var saukt par kompromisu, par kuru vēl, protams, esot pieļaujamas diskusijas.

“Kādus riskus jūs saskatāt piecu novadu modelī?” jautāja S.Seņkāns, taču atbildi nesaņēma. Tieši tāpat kā pašvaldības uz daudziem saviem jautājumiem.

“Ministrijas pārstāvji, apmeklējot jaunizveidotos novadus, secinājuši, ka situācija nav pasliktinājusies. Bet nekur nav teikts, ka tā ir uzlabojusies,” norādīja E.Kopštāle. Viņa tāpat gribēja zināt, kas notiks, ja jautājumu par pašvaldības robežu maiņu, kā tas ir novadu veidošanas gadījumā, nodos iedzīvotājiem sabiedriskajā apspriešanā un saņems negatīvu atbildi. Kā tad varēs pabeigt reformu?

S.Seņkāns skaidroja, ka vēl turpinās diskusijas par pagastu iespējamo pārstāvniecību jaunajās pašvaldībās, tomēr, pirms neesot zināms, cik lieli novadi būs, ir grūti šo jautājumu izlemt. Ministrija gan rosina palielināt deputātu skaitu pašvaldībās līdz 15, 20 vai 25 deputātiem, bet arī tās ir tikai versijas.

Smieklus izraisīja V.Jurčas piedāvājums izveidot rokasgrāmatu pašvaldībām iespējamās naudas piesaistē, jo pašvaldības zina, kur dabūt naudu, taču tām nav nekādu garantiju, ka tā tiks piešķirta, un arī novadiem atbalstu neviens negarantē. “Kamēr mēs neredzēsim valsts ieinteresētību reformā un nebūs ilgtermiņa prognozējamības finanšu atbalsta jautājumos, šis darījums, kas tas pēc būtības ir, nevarēs notikt, un jūs saskarsities ar noraidošu pašvaldību attieksmi,” atklāti pateica Grobiņas domes priekšsēdētājs Jānis Neimanis. Bet ministrijas pārstāvji tikmēr vēlreiz lūdza katras pašvaldības viedokli par iespējām izveidot rajonā piecus novadus.

Var parādīt tukšās vietas

Aizputes domes priekšsēdētāja vietnieks Jānis Daizis norādīja, ka visās novadu kartēs Aizputes novads, ko veido pašvaldības ap Aizputes pilsētu, ir visstabilākais. Tāpēc, īstenojot reformu, aizputniekiem nav nekādu iebildumu pret šādu novadu. Taču esot būtiski, kā notiks rajona padomju reorganizācija, funkciju un īpašumu pārņemšana.

Aizputes Pagasta padomes priekšsēdētājs A.Šilis apstiprināja, ka notikušas neformālas pašvaldību vadītāju un arī atbildīgo darbinieku sarunas par Aizputes novada darbības modeli, tāpat pašvaldības pretendēs uz izpētes līdzekļiem. Taču liels optimisms nav jaušams, un tam, ka reforma ko dos, neviens netic. “Varu jums uz kartes parādīt visas tās vietas, kas pēc apvienošanas jau ir kļuvušas par nomalēm, un reforma nozīmē, ka nākotnē šādu nomaļu būs vēl vairāk,” sacīja A.Šilis.

Cīravas Pagasta padomes priekšsēdētājs Artis Čanders vēl kategoriskāk pauda, ka apvienoties brīvprātīgi negrasās. Un visas funkcijas viņa vadītā pašvaldība izpilda, jo pakalpojumus, ko nevar veikt paši, nopērkot. “Izskatās, kartes top neiedziļinoties, jo novadiem kapacitātes nebūs resursu trūkuma dēļ,” viņš piebilda. “Es šo diskusiju uzskatu par bezjēdzīgu, jo tik un tā viss notiks, kā valdība lems,” savu nostāju īsi pauda Kalvenes Pagasta padomes priekšsēdētājs Henrijs Junkarēns.

Lažas un Kazdangas pagasta padomju vadītāji diskusijā nepiedalījās.

Priekšsēdētāji jūtas kā ķīlnieki

Priekules domes priekšsēdētāja Vija Jablonska pastāstīja, ka pašvaldība pieņēmusi lēmumu par virtuālā novada izveidi. Tas nozīmē, ka notiks pašvaldības modeļa izstrāde un tāpat novads saņems naudu infrastruktūras sakārtošanai, bet novada darbību varēs uzsākt tikai pēc vēlēšanām 2009.gadā. “Jau tagad zinām, ka būs problēmas ar cilvēkresursiem, jo mums nebūs viegli nokomplektēt Būvvaldi, dabūt juristu un citus speciālistus,” sacīja V.Jablonska.

Priekules novads pašlaik top bez Vaiņodes un Embūtes, kas pašas grib veidot savu novadu. Ar Priekuli apvienoties piekritis Priekules pagasts, lai gan priekšsēdētāja Arta Brauna izteicās diezgan skarbi: “Es nesaprotu, kā neattīstītā Priekules pilsēta attīstīs apkārtējos pagastus, jo ceļi un satiksme ir ļoti slikti.”

“Priekšsēdētāji un deputāti jūtas kā ķīlnieki starp iedzīvotājiem, kuri ir pret reformu, un valdību, kas prasa pildīt likumu,” sacīja Kalētu Pagasta padomes priekšsēdētāja Otilija Lībeka. Viņa nesaskata, ka novadā dzīve kalētniekiem būs labāka, jo visas pašvaldībai uzticētās funkcijas tagad tiek izpildītas. Turklāt uz Priekuli, kas būs jaunā novada centrs, no Kalētiem ved tikai grantēts ceļš 15 kilometru garumā.

“Cilvēki ir pielāgojušies jaunajiem apstākļiem un pielāgosies arī turpmāk, tomēr reforma neko neatrisinās, jo jaunieši uz laukiem atpakaļ nenāks,” uzskata Virgas Pagasta padomes priekšsēdētāja Ruta Balode. Viņa uzsvēra, ka tas, cik veiksmīgi novadi darbosies, ir atkarīgs no pakalpojumu centru vadītājiem. Arī Gramzdas Pagasta padomes priekšsēdētājs Augustins Eidejus neslēpa, ka skatās Priekules virzienā, tomēr bez ilūzijām, ka pēc reformas dzīve kļūs labāka.

Bunkas Pagasta padomes priekšsēdētājs Edgars Dargužis vienīgais teica, ka saskatot jēgu novados un esot gatavs pārdoties, ja kārtīgi samaksā.

Atbalsta astoņu pašvaldību modeli

Grobiņas domes priekšsēdētājs J.Neimanis paskaidroja, ka atbalsta astoņu novadu izveidi Liepājas rajonā un respektē Durbes novadu, tāpēc neredz nepieciešamību šīs teritorijas apvienot. Līdzīgu viedokli pauda arī Gaviezes Pagasta padomes priekšsēdētājs Genādijs Jefimovs. Medzes Pagasta padomes priekšsēdētāja Dzidra Cobele savukārt norādīja, ka nav droša par to, ka pēc novada izveidošanas pašvaldību infrastruktūra patiešām uzlabosies. Bet Bārtas Pagasta padomes priekšsēdētāju Annu Sērmoliņu baida, ka jaunajos novados nebūs obligātas pārstāvniecības no pašreizējām pašvaldībām, jo tas varētu pastiprināt nomaļu efektu. Grobiņas Pagasta padomes priekšsēdētājs Aivars Priedols arī sacīja, ka likums būs jāpilda visiem, taču, lai reforma nenestu ļaunumu, ir svarīgi sakārtot ceļus un sakarus, panākot, ka ikvienā apdzīvotajā vietā iespējams saņemt standarta pakalpojumus. “Es uzskatu, ka cilvēkresursu jautājumu varētu atrisināt, maksājot vairāk tiem speciālistiem, kas strādā perifērijā,” viņš teica.

Durbes novada domes priekšsēdētājs Uldis Strazds uzsvēra, ka ir pirmā rajonā izveidotā novada vadītājs, bet godīgi varot pateikt – vīlies, ka savulaik piekritis novada izveidei. Tā nebūt nav bijusi panaceja attīstībai, un patiesībā attīstība notikusi tikai pašvaldības ņemto kredītu dēļ. Viņš norādīja, ka ir par teritorijas paplašināšanu, jau izveidotajā novadā labprātīgi iekļaujoties Dunalkas un Vecpils pagastam. Vecpils Pagasta padomes priekšsēdētājs Mārtiņš Bite pēc garākas pauzes sacīja, ka izvēlas mazāko no ļaunumiem un piekrīt pievienoties Durbes novadam, tomēr uzskata to par politisko prostitūciju – pārdošanos par 200 tūkstošiem latu.

Līdzīgu viedokli pauda arī Dunalkas Pagasta padomes priekšsēdētājs Andrejs Radzevičs sakot, ka nāve un nodokļi esot neizbēgami, un tagad arī novadu reforma. “Man nav skaidrs, kas būs labāk, jo mēs jau tāpat pietiekami veiksmīgi attīstāmies, piesaistot līdzekļus no tās pašas Eiropas fondiem,” viņš teica.

Ar pātagu aizdzen pie burkāniem

Otaņķu Pagasta padomes priekšsēdētāja Anda Veidele uzskata, ka par attīstību var runāt tur, kur ir ceļi, bet tur, kur sākas grants segums, attīstība jau beigusies.

Rucavas Pagasta padomes priekšsēdētājs Viktors Čamans savukārt norādīja, ka viņa pašvaldība ir liela un aizņem 23 tūkstošus hektāru, turklāt vēsturiski veidojusies no 13 kolhoziem. Tādēļ, ja balsot par apvienošanu liks iedzīvotājiem, viņi noteikti būs pret. “Iznāk tā, ka mūs ar pātagu aizdzen pie burkāniem,” secinājis Dunikas Pagasta padomes priekšsēdētājs Andis Rolis. Viņš nesaprot, kāpēc nepieciešams izjaukt labi funkcionējošu sistēmu, un uzskata, ka reforma ir vajadzīga tikai partijām, nevis pašvaldībām vai cilvēkiem.

“Esmu pārliecināts, ka politiķu patiesais mērķis ir mainīt vēlēšanu likumu un noteikt, ka pašvaldības var veidot tikai deputāti no partiju listēm, bet novadu veidošana ir tikai pakārtota šim mērķim,” sacīja Nīcas Pagasta padomes priekšsēdētājs Agris Petermanis. Viņš aicinās kaimiņu pagastus pieņemt lēmumu par līdzekļu piesaisti novada izpētes projektam bez lēmuma par paša novada izveidi, jo cer, ka valsts nebaidīsies ļaut izpētīt, vai šāda Nīcas novada izveide vispār ir lietderīga. Iepriekš gan šāds Nīcas pagasta lūgums noraidīts. “Nīca jau ir novads, un mēs strādājam pie tā, lai nepazaudētu dzīvību ciemos, kas agrāk katrs bija centrs, tāpēc joprojām neredzu reformai jēgu,” piebilda A.Petermanis.

Naudas vajag pēc iespējas ātrāk

Vaiņodes Pagasta padomes priekšsēdētājs Visvaldis Jansons vēlreiz atgādināja par vēlmi veidot novadu ar Embūtes pagastu, jo to kā vienīgo risinājumu reformas īstenošanai redz pagasta iedzīvotāji. Arī Embūtes Pagasta padomes priekšsēdētājs Oļegs Jurjevs atzina, ka ir par šāda novada izveidi, jo uz Priekuli embūtniekiem ir garš un slikts ceļš, bet uz Vaiņodi nepieciešams noasfaltēt tikai astoņus kilometrus. V.Jurča gan izteica neizpratni par to, kāpēc Vaiņodes novads, par kuru pašvaldības runā jau gadiem, nav izveidots vēl tad, kad šāda iespēja netika liegta.

Visskaidrākā ir situācija ar Vērgales pagastu un Sakas novadu, kas piekrituši apvienoties. “Mums novads ir jau divus gadus, un varu teikt, ka nav ne labāk, ne sliktāk,” sacīja Sakas Novada domes priekšsēdētājs Uldis Kristapsons.

“Jau divas reizes esam teikuši jā Sakas novadam, kur mums nepatīk tikai nosaukums,” apstiprināja arī Vērgales Pagasta padomes priekšsēdētājs Jānis Vitrups. Viņš norādīja, ka pašvaldība cer pēc iespējas ātrāk saņemt arī atbalsta līdzekļus infrastruktūras sakārtošanai, jo nauda attīstībai nepieciešama tūlīt un pašvaldība ir spējīga to apgūt.

Arī citi pašvaldību vadītāji norādīja, ka 200 tūkstoši latu ir maza nauda, lai pārdotos, un nepieciešama skaidrība par valsts līdzekļu sadali novadiem svarīgu jautājumu risināšanā. “Līdz 2013.gadam rajonā otrās šķiras ceļiem nav piešķirts neviens lats. Un tam nav nekādas saistības ar novadiem. Kā jūs varat solīt, ka novados iedzīvotājiem būs labāk, ja uz pašvaldības centru būs jābrauc vairāk nekā divdesmit kilometru pa sliktas kvalitātes grants ceļu?” jautāja A.Šilis.

Tāpēc sarunas nobeigumā ministrijas pārstāvji rosināja sagatavot dokumentus par nepieciešamajiem līdzekļiem katra Liepājas rajona novada infrastruktūras sakārtošanai. Tagad bumba atkal ir ministra pusē. “Jā, tā ir tāda tirgošanās. Tomēr mēs negribam palikt zaudētājos, jo novadu kartes ir mainījušās tik bieži, ka nevaram būt droši, vai nenāks nākamais ministrs un nesāks stāstīt, ka viss var palikt pa vecam. Tādēļ arī ar apvienošanos steigties negribam,” rezumēja E.Kopštāle. Viņa paredz, ka diskusijas par rajona padomju reorganizāciju būs ne mazāk karstas.

Anda Pūce,
“Kurzemes Vārds”

Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrija apspriešanai piedāvā modeli, kas paredz rajonā izveidot piecus novadus, nevis astoņus, kā pašlaik spēkā esošajā kartē.