Jau pagājušajā nedēļā Liepājas Lauku konsultāciju birojā sākās mācības cilvēkiem, kas vēl nav atsacījušies no centieniem apstrādāt zemi. Tagad viņi nolēmuši iegūt pirmā līmeņa lauksaimnieka sertifikātu, kas sniedz iespēju pieteikties un saņemt nacionālās subsīdijas, kā arī Eiropas Savienības struktūrondu maksājumus. Biroja ekonomikas speciāliste Evita Ozoliņa pastāstīja, ka šoreiz mācību grupā pieteikušies dažādu nozaru pārstāvji – gan piensaimnieki, gan graudkopēji un dārzeņu audzētāji.

Arī darba stāžs lauksaimniecībā šiem zemkopjiem visai atšķirīgs, taču visus viņus vieno vēlēšanās strādāt un attīstīt savu saimniecību. Piemēram, lielisku pieredzi agro gurķu, paprikas, tomātu, saldo sīpolu un citu dārzeņu audzēšanā uzkrājis zemnieku saimniecības “Čunči” īpašnieks Harijs Kreicbergs. Biroja augkopības speciāliste Vita Cielava, kas medzenieku pazīst kā netālu kaimiņu, raksturoja bijušo liepājnieku kā nelabojamu optimistu. Šī īpašība cilvēkiem, kas nolēmuši palikt laukos, tagad esot ļoti nepieciešama, bez tās tur neesot, ko meklēt.

Līdz šim Harijs Kreicbergs mērķtiecīgi spējis izmantot tikai daļu no auglīgās zemes platībām, kur izvietotas siltumnīcas un sakņu dobes. Turpmāk, lai nebūtu jāriskē, paļaujoties tikai uz vienu nozari, viņš ar ģimeni nolēmis iekopt arī augļu dārzu. Šis nodoms Hariju Kreicbergu pamudinājis pieteikties mācību grupā, neraugoties uz to, ka šoreiz izglītošanās nav saistīta ar Eiropas Savienības atbalstu un par mācībām no savas kabatas jāmaksā pašiem lauksaimniecības pirmā līmeņa kvalifikācijas iegūšanas pretendentiem.

Apņēmība pilnveidot savu saimniecību ir arī gramzdeniekam Vitautam Počum, kuram netālu no robežām ar Saldus rajonu pieder piemājas saimniecība “Dāma 2”. Kaut gan visapkārt vērienīgi un, liekot lietās vismodernāko tehniku, saimnieko dāņi, kas šeit iegādājušies tūkstošiem hektāru lielas platības, gramzdenieks esot noskaņots strādāt un nodarboties ar graudkopību. Viņš teica, ka savu lauku sētu nav saņēmis mantojumā no vecākiem, bet pamazām nostiprinājis saviem spēkiem un tagad esot tikts tik tālu, ka var jau kaut ko arī plānot nākotnei.

Mācību programmā paredzēts apgūt grāmatvedības, augkopības, lopkopības un lauku ekonomikas pamatus. Kā paskaidroja Evita Ozoliņa, daudz uzmanības tiekot veltīts tam, lai klausītāji iemācītos pareizi izpildīt zemnieku saimniecību darba burtnīcas, iegūtu priekšstatu par lauku apsaimniekošanas vēsturi un augu seku. Komentējot notiekošo, biroja vadītājs Jānis Briedis teica, ka lauksaimnieku apmācības pirmās kvalifikācijas līmeņa iegūšanai notiek jau trešo gadu. Pirms tam eksāmenu kārtošanai zemnieki gatavojās patstāvīgi. Taču dzīve likusi pārkārtoties, jo “lauksaimniecisko kadru sagatavošanas sistēma Latvijā ir stipri paputināta”. Aktuāla problēma esot arī mūsdienīgas mācību bāzes trūkums. Ko līdzot iegūtās tehniskās zināšanas, ja prakse to nostiprināšanai ir notikusi pie mūžu nokalpojuša Baltkrievijā ražota traktora un veca arkla? Lai cilvēki zinātu, kādas ir mūsdienu iespējas, viņiem nepietiek par to izlasīt ilustrētā žurnālā, viņiem šī tehnika ir jāredz savām acīm un jāprot to pārvaldīt.

Mācības lauksaimniecības kvalifikācijas pirmā līmeņa sertifikāta iegūšanai Lauku konsultāciju birojā turpināsies līdz februāra beigām. Ja tagad klausītāji vēl jūtas nedroši, jo pirmajās dienās neesot paguvuši kārtīgi iepazīties, tad pēc mēneša viņi jau būs kļuvuši par kolēģiem, kam satiekoties daudz kas pārspriežams.

Pēteris Jaunzems,
“Kurzemes Vārds”

Lauku konsultāciju birojā pulcējas cilvēki, kas vēl paļaujas uz lauksaimniecību.