liepajniekiem.lv
Zāle pilna kā vecos laikos
”Zāle būs pilna!” jau pirms pasākuma droši zināja teikt Cīravas pagasta kultūras pasākumu organizatore Santa Matvijčuka.
Uz balli, kur apmeklētāji sēž pie galdiņiem, kurus uzklāj ar līdzpaņemtajiem gardumiem groziņos, rīkota savlaicīga iepriekšēja pieteikšanās. ”Pieteikušies ir ap 150 cilvēkiem! Gan vietējie, gan no citurienes – apkārtnes un tālākām vietām, kā arī Liepājas,” viņa pastāsta.
150 cilvēku – daudz vai maz? Aptaujātie uz balli atnākušie, teic, ka daudz, tikpat kā senākos laikos.
”Sen jau arī tagad tādas Valsts svētku balles nav notikušas – divus gadus! Cilvēki ir noilgojušies!” atzīst S. Matvijčuka.
Pie biļešu kases cilvēkiem pat jāstāv pagarā rindā. Tā sen neesot bijis, tādēļ gandarījums rīkotājiem ir liels.
Balles sākums pulksten 21, līdz pulksten 21.30 visi rezervētie galdiņi aizņemti jeb visi apmeklētāji ieradušies, un dejas var sākties – aktīvākie dejot gribētāji iesilda deju placi ar pirmajiem valšiem. ”Cilvēki ļoti laikus nāk. Balle notiek piecas stundas. Kādreiz ir bijuši gadījumi, ka cilvēki sāk ierasties balles norises laika vidū vai uz beigām, kad drīz muzikantiem jābeidz spēlēt,” viņa dalās pieredzē.
Muzikanti ballei izvēlēti, jo tauta tos iemīļojusi jau iepriekš un spēlē ļoti labu latviešu mūziku – tieši atbilstoši Valsts svētku tematikai.
Daudzviet novadā balles spēlē Latvijas mērogā zināmas grupas. ”Vispār ļoti daudz balles, gandrīz visur šogad notiek, un visas pilnas, rezervētas,” priecājas organizatore.
”Un šogad izteikti var just, ka cilvēki grib svinēt Latvijas svētkus – to redzējām jau Lāčplēša dienā, ka atsaucība visur bija ļoti necerēti liela, kā arī cilvēki novērtē, ka var ballēties,” viņa vērtē.
Uz balli Cīravā ar savām otrajām pusēm un draugu kompāniju ieradušās Sintija Zorenberga un Jana Romaško. Abas jaunās dāmas ikdienā dzīvo un strādā Liepājā, Sintija gan ir no Lieģiem, bet Jana – no Virgas. ”Man vīrs ir cīravnieks, tāpēc esmu šeit!” pamato Sintija. ”Man tas pats!” piebilst Jana.
Nolēmuši, ka valsts svētki ir kārtīgi jānosvin, priekšā vēl būs veselas trīs brīvdienas. ”Noteikti to pavadīsim ar ģimeni, varbūt kaut kur aizbrauksim!” teic Sintija.
Foajē sastopam pošamies un noskaņojamies ballei Inetu Tīmani un Lauru Rungovsku no Aizputes. ”Mēs gribējām sākt svinēt ātrāk! Patika muzikanti – tāpēc uz Cīravu,” stāsta Laura. ”Ir patriotiska sajūta, gribējās ļoti izkustēties – esam cītīga dejotāju tauta, esam kolektīva ”Kurzemnieks” dalībnieki, dejosim līdz pēdējam – arī starpbrīžos!” viņa turpina.
Sievietes ļoti novērtē, ka te balle par stundu ilgāk nekā citviet. ”Mēs kā dejotāji šeit esam ieguvēji!” uzsver balles apmeklētāja.
Uz balli ikviens ieradies ļoti labā noskaņojumā, atverot kultūras nama durvis, visiem sejās smaids. ”Kaspars vainīgs – viņš ir vietējais, tāpēc esam šeit!” skaidro Jolanta Grigaite, kura nāk no Gramzdas pagasta.
Pāris teic, ka nav daudz laika runāt, nedaudz nokavējuši balles sākumu, un viņus jau kompānija gaida pie galdiņa.
Tradīcijas, kas jāturpina
Taču bez tradicionālās Latvijas dzimšanas dienas balles, kādas uz diviem gadiem tagad izpalika pandēmijas dēļ, Cīrava šogad turpināja pirms daudziem gadiem Aizputes novada pagastos aizsākto tradīciju. Proti, aktīvāko un darbīgāko iedzīvotāju un ģimeņu godināšanu. ”Tā ir viena no tradīcijām, kuru nedrīkst aizmirst un ir jāturpina!” uzsver S. Matvijčuka.
Apbalvojumu saņēma kafejnīcas ”Chill house”,kas darbojas pie ieejas Cīravas mežaparkā, un savu darbību uzsāka tieši pirmajā pandēmijas gadā 2020. gada pavasarī, izveidotāja un īpašniece Mārīte Ulmere.
Viņa uz pasākumu nevarēja ierasties, jo ģimenē tieši valsts svētku laikā noticis ļoti priecīgs notikums – piedzimis mazulis, paskaidro S. Matvijčuka. Viņas vietā balvu saņēma un atzinīgos vārdus un novēlējumus no iedzīvotājiem nodos Mārītes māsa Aija.
”Chill house” iepriecina ne vien vietējos un tūristus Cīravā, bet kafejnīcas vagoniņš dodas arī uz tuvākām un tālākām vietām, piedāvājot ēdienus dažādos pasākumos.
Atzinību pagasta iedzīvotāju vārdā saņēma arī Skaidrīte un Oto Baloži, kuri savās mājās Cīravas pagastā izdomā arvien ko jaunu, kā pārsteigt garāmbraucējus un paši attīstītos. ”Viņiem ir melleņu lauks, puķu lauks, ķirbju lauks, audzē cidonijas, ganās aitu bariņš, sētā audzē arī dzērvenes!” Baložu ģimeni raksturo S. Matvijčuka. ”Paldies Oto un Skaidrītei par piemēru, kādu viņi rada – uzdrīkstēties sapņot!” viņa turpina.
Saņēmuši ziedus, goda rakstu un īpaši viņiem, līdzīgi kā pārējiem apbalvotajiem veltītu gravētu koka pulksteni,
Skaidrīte īsā uzrunā pateicās ikvienam par novērtējumu: ”Paldies par to, ka pamanījāt, ka neesam pazuduši un esam vajadzīgi!”
Pasākuma laikā arī atskatījās uz aizvadītajiem diviem gadiem, kas, pēc S. Matvijčukas teiktā, uzrunā iedzīvotājiem ir bijuši citādi gan ikvienam no mums, gan visai Latvijai un pasaulei. ”Iepazinām, ko nozīmē pandēmija, kas sagrieza pasauli kājām gaisā, tagad uzzinām, kas ir karš, naids un bailes un novērtējam drošību!” pauda pasākuma rīkotāja, norādot, ka vēl nav zināms, kad varēsim tā patiesi teikt, ka visi esam un varam atgriezties ierastajā dzīvē.
”Lielākā laime – redzēt mūsu valsti brīvu!” No 2020. gada līdz šī gada valsts svētkiem Cīravas pagastā Mūžībā aizgājuši 45 iedzīvotāji, bet cīravnieku pulkam pievienojies 21 mazulis.
”Jo mazāka tauta, jo stiprākai tai jābūt!” uzsvēra S. Matvijčuka.
Trešais novērtējums tika Šmitu ģimenei – Uldim un Katrīnai un viņu bērniem – par jaunas un unikālas vietas pagastā radīšanu. Viņi ir ”Meža dizaina dārza” izveidotāji – audzē mēbeles un interjera dizaina priekšmetus. ”Paldies Dievam, ka mums ir zeme, ko kopt un darboties! Paldies visai ģimenei, bez kuras atbalsta nekādi, un paldies mūsu abu ģimenēm un draugiem, kuri mums palīdz!” uzsvēra Uldis.
Cīravas pagasta pārvaldnieks Andris Petrovics savā apsveikumā uzsvēra, ka Latvijai dzimšanas dienā varam ikkatrs padomāt par īpašu dāvanu – uzdāvināt katrs sev patriotismu un padomāt par to ikkatrā dzīves situācijā.
Valsts svētku svinīgo pasākumu kuplināja mūziķa Rikardiona koncerts, kurā skanēja paša autora un citas zināmas latviešu dziesmas, kā arī Cīravas amatierkolektīvi – senioru ansamblis ”Priekā!”, Dzērves skolas dziedātājas, kā arī Cīravas koris.
