Cīravas ģerbonī grib redzēt dzērvi
"Kurzemes Vārds"
Cīravas 760. jubilejas
gadā nolemts izstrādāt Cīravas pagasta ģerboni. Tas tiks izmantots kā
atpazīstamības zīme, informē Cīravas pagasta pārvaldes vadītājs Artis Čanders.
“Doma par ģerboni virmo diezgan sen. Mūsu pagastam nav ģerboņa, bet
pārējie novadi, pagasti ir ar saviem ģerboņiem. Būtu nepieciešams mums to arī
izstrādāt pēc vienotas koncepcijas. Konkurss, aptauja tiek organizēta,”
pastāsta pagasta vadītājs. Konkursā varēšot piedalīties jebkurš interesents.
“Īpaši tika uzrunāti visi iestāžu kolektīvi, lai iesniedz ja ne skices,
tad idejas, ko grib redzēt un kā grib redzēt. Pieaicinājām arī aizputnieku
Imantu Ozolu, jo viņam ir pieredze strādāt arī ar Heraldikas komisiju,”
norāda A. Čanders.
I. Ozols izveidojis un iesniedzis trīs skices. Piedāvātos variantus
izvērtēšot speciāla komisija. “Paši apskatīsimies, un tad gan jau, kad būs
kopēja koncepcija, varēs arī visi pārējie vērtēt,” pauž A. Čanders.
To, kas redzams iesniegtajās skicēs, pagasta pārvaldes vadītājs nekomentē.
I. Ozols pastāsta, ka vienā no tām attēlota dzērve, jo šis putns Cīravas
pagastā nav retums. “Vēl nesen zemnieki ar tām cīnījās, gandrīz dzīdami no
laukiem nost, jo gan kartupeļus, gan labību pabendēja. Ļoti liels ir dzērvju
skaits,” zina teikt mākslinieks. Viņaprāt, tas ir ļoti graciozs un
interesants putns un lieliski iederētos kā simbols Cīravas pagasta ģerbonī.
Pēc I. Ozola domām, svarīgākais, lai pagasta simbols būtu vienkārši
uztverams. “Es piedāvāju dzērvi kustībā. Vai tas ir lidojumā, vai riesta
dejā. Retais dabū redzēt dzērvi riesta dejā, kas ir vienkārši efektīga un
kustīga. Lai dzērve būtu mīļa, lakoniska un nav pārāk sarežģīta vai samākslota.
Viss skaistais ir vienkāršs,” uzskata skiču autors. Ģerbonī, viņaprāt,
labi iederētos zaļā krāsa. “Silti zaļš, jo gaiši zili zaļš simbolizētu
nāvi, bet šis ir sulīgi zaļš, kas simbolizē Cīravas pagasta daudzos leknos
laukus un mežus,” par savās skicēs izmantotajām krāsām stāsta I. Ozols.
Kad tieši ģerbonis varētu būt gatavs, vēl netiek konkretizēts. “Mums
bija doma, ka vajadzētu paspēt līdz valsts dzimšanas dienai. Es domāju, ka
termiņus neliksim, lai nesasteidz. Tā ir tāda diezgan nopietna ilgtermiņa
lieta,” saka A. Čanders.
Vaicāts, kur un kā ģerboni plānots izmantot, pagasta pārvaldes vadītājs
teic: “Visur, kur mēs prezentēsim sevi kā Cīravu, kā Aizputes novada
pagasta pārvaldi. Sākot ar mūsu bukletiem un mūsu atpazīšanas zīmēm.”
Ģerbonis tiks veidots par pagasta pārvaldes līdzekļiem.