liepajniekiem.lv
Gandrīz kā pasakā
Cīravas rododendru dārzs izveidots un iesvētīts 2010. gadā. Ikviens, kurš šeit ierodas, sastopas ar divu pasauļu savienošanos, jo tieši iepretim dārzam atrodas kapsēta.
“Ir ziedošā puse, kur var atnākt pabaudīt skaistumu, un var arī apciemot savus mīļos, apdomāt dzīvi – šobrīd zied, un pienāks brīdis, kad noziedēs. Daudziem šķiet dīvaini, ka blakus ir kapsēta, bet līdz ar to šeit ir mierīgi, un tad arī cilvēki pret šo vietu izturas cieņpilni – neviens nedemolē, kapsēta sargā šo vietu,” atzīmē Cīravas kultūras darba organizatore Santa Matvijčuka.
Dārzs katru gadu tiek papildināts ar jauniem stādījumiem, un arī šogad dārza pakalnītē vietu atraduši četri jauni rododendri.
Pašlaik dārzā kopumā aug 80 dažādu šķirņu krūmu, kopumā ap 270 skaistuļu. Šo pulku plānots papildināt, un tad tikai būšot jāļauj augt un kuplot.
“Kad tie izpletīsies, te vienkārši būs pasaka,” teic S. Matvijčuka.
Lai gan dienu pirms ziedēšanas svētkiem tika pārspēts nacionālais aukstuma rekords, Cīravas rododendru dārzā augošo skaistumu salna nebija ķērusi – tos pasargāja apkārt augošie koki un regulārā laistīšana. “Šeit ir ārkārtīgi liels darbs ieguldīts, lai tie šodien ziedētu. Jāsaka ļoti liels paldies novada pašvaldībai, Komunālās pārvaldes darbiniekiem un Cīravas dārzniecei, kuri visi ārkārtīgi rūpējas.
Katrs ziediņš pēc noziedēšanas ir jāizrauj. Reizi nedēļā tos lej – brauc ar ugunsdzēsēju mašīnu, darbinieki ar spainīšiem nāk – katram ir trīs spaiņi katru nedēļu jāatnes. Ravē, brauc trimmerēt, vajag atkasīt, iekasīt saknes,” par rūpēm stāsta S. Matvijčuka.
Kā zināms, ideja par rododendru dārzu Cīravā savulaik radās kādreizējam Cīravas pārvaldniekam Artim Čanderam pēc Babītes rododendru audzētavas apmeklējuma.
Pēcāk tika domāts par to, ka rododendru dārzs varētu kļūt par Cīravas atpazīstamības zīmi. “Šobrīd tā noteikti ir! Un ļoti interesanti, ka cilvēki atbrauc un grib ziedot naudu – man viņiem visu laiku ir jāatsaka, jo pašvaldība to nevar pieņemt,” pastāsta kultūras darba organizatore.
“Super!” teic pats A. Čanders, jautāts, vai ir apmierināts ar sava lolojuma attīstību. “Dārzs jau aug lēnām, un katru gadu skats atkarīgs no laika apstākļiem, bet
pēdējos gadus ir vienkārši pasakaini atbraukt un skatīties. Mēs jau te smējāmies, ka paradīzes dārzu esam uztaisījuši,” viņš turpina.
Lai gan notiekošajam un ziedošajam dārzā aktīvi sekojot līdzi, šogad stādīšanā gan neesot piedalījies. “Bet prieks, ka tas viss tiek turpināts. Pirmos gadus, kad vairs nebiju Cīravā, vēl konsultējāmies, ko labāk un vairāk, bet mums ir skaidrs, cik tālu vēl ejam – robežas ir nospraustas, vēl nedaudz jāpapildina, un būsim plānoto apjomu apguvuši. Tad atliks strādāt tikai pie uzturēšanas, bet te neko daudz īsti nevajag. Skaisti un pasakaini ir tāpat.
Galvenais ir uz šejieni braukt, jo ar vienu reizi nepietiek – tas pats ‘Kārlis Ulmanis’, kas ir viens no vecākajiem dārza iemītniekiem un pirmais, kurš uzzied, šogad jau ir noziedējis,” aicinādams cilvēkus skaistumu baudīt, kamēr vien tas iespējams, saka A. Čanders.
Visi tie, kas rūpējas par rododendru dārzu, vēl joprojām ļoti lepojas ar krūmu, kuram dots nosaukums ‘Cīrava’, jo tas piešķirts speciāli. “Kad šis dārzs tika iekopts un veidots, Latvijas Universitātes rododendru dārza darbinieki šeit brauca un viņiem ļoti patika, kā te izskatās, kā aug, kā tiek kopts un uzturēts. Izceļot to, ka mēs visi te tā strādājam, šo nosaukumu iedeva.
Rododendru šķirņu nosaukumu došanas process patiesībā ir diezgan garš. Otrajā vai trešajā gadā pēc tam, kad šķirne bija piešķirta, tad arī dabūjām, jo stādi ‘Cīravai’ sākumā bija maz,” atgādina A. Čanders.
Vietējais un saudzējamais dārgums
Cīravniece Liene, apbrīnodama dārza skaistumu, atzīst, ka ikdienā biežāk sanākot iegriezties kapsētā, nevis apstaigāt rododendru pulku. “Šis patiesībā ir ļoti skaists projekts un iznes arī Cīravas vārdu mazlietiņ plašāk pasaulē. Priecē gan mūs, gan citus,” viņa lepojas.
Pašai savā dārzā rododendri gan neesot iestādīti. “Šeit ir pietiekami, par ko priecāties,” Liene teic.
Durbenieki Dzintra un Aivars Cīravas rododendru dārzu apmeklēja pirmo reizi.
“Patiešām jauki! Prieks, ka tāda vieta tepat tuvumā ir.
Mums mājās viens rododendrs aug, bet visapkārt ir saule un viņiem jau vajag tā, kā te ir. Mums ir liela priede un tur apakšā tādi mazāki zaļie stādi, un tur savējo iestādījām. Kad ir salnas, tad ejam segt. Otro gadu jau aug, bet tas ir zemais krūms ar oranžiem ziediņiem. Ar šiem nemaz nevar salīdzināt. Mēs arī Babītē esam bijuši – jauka vieta,” teic Dzintra, piebilstot, ka atbraukuši izpētīt krūmu dažādību – gribētos kādu līdzinieku iestādīt arī savā dārzā, ja tikai būtu piemērotāki apstākļi.
Tāpat viņa priecājās par skaisto koncertprogrammu. “Ļoti piemēroti. Tā kā esmu bijusi mūzikas skolotāja, tad varu novērtēt,” Dzintra piebilst.
Zojai un Vinetai no Dunalkas šī nebija pirmā ciemošanās reize šejienes rododendru dārzā. “Papriecāties atbraucām,” teic Vineta. “Mums jau ir mājās iestādīti trīs dažādi – viens liels rozā un divi maziņi. Mans brālis un radiniece par tiem vairāk rūpējas,” pastāsta Zoja.
Vineta zina teikt – lai rododendrs veiksmīgi ieaugtu un turpinātu izvērsties, tam vajadzīga skāba augsne un ēna.
Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par sagatavoto saturu atbild portāls liepajniekiem.lv.
