liepajniekiem.lv
Cīravnieki, pēkšņi uzzinājuši, ka pašvaldība grasās izformēt pagasta vēstures mantojumu, savāca vairāk nekā 300 parakstus pret šādu rīcību.
Augusta sēdē Kultūras komiteja vēlreiz pārskatīs pieņemto lēmumu.
Gals amatiem, ne krātuvēm
Savāktos parakstus cīravnieki iesniedza Dienvidkurzemes novada domes priekšsēdētājam Aivaram Priedolam. Tāpat viņi 1. augustā sarīkoja tikšanos ar pašvaldības pārstāvjiem, kura bija kupli apmeklēta.
Amatpersonas cīravniekiem pastāstīja par 2022. gadā veikto apmeklētāju monitoringu un pēc tam īpaši izveidotas komisijas veikto novada senlietu krātuvju izvērtējumu.
Komisijas priekšlikumus apsprieda darba grupa izpilddirektora vietnieces Evas Mahtas vadībā.
Rezultātā sagatavots lēmumprojekts par to, ka novadā jārada kvalitatīvi apstākļi un jānodrošina profesionāla pieeja seno lietu saglabāšanā – tajā skaitā visu vērtību reģistrēšana, aprakstīšana un digitalizēšana, lai nekas no vākuma neaizietu zudībā.
Lai to īstenotu,
deputāti nobalsoja par ieceri veidot vienota Dienvidkurzemes novada senlietu krātuvi, kur tiktu koncentrētas visas novadā uzkrātās senlietas.
“Tās vadītājam, kas vienlaicīgi būs arī galvenais krājumu glabātājs (1,0), pienākumos ietilps – inventarizēt, aprakstīt un iekārtot jaunajā novietnē atlasītos priekšmetus, kas atlasīti no novada slēgtajām mazajām krātuvēm (Otaņķi, Cīrava, Gramzda, Virga, Kalēti, Purmsāti, Krote), kurās ir mazs apmeklējums vai ir nepiemēroti apstākļi vērtīgo lietu uzglabāšanai, vai ir neiespējami izveidot mūsdienīgu un apmeklētājiem saistošu ekspozīciju ar stāstu,” teikts domes lēmumā.
Vadītājam plānotais atalgojums – 960 eiro.
Tas neskar Nīcas senlietu krātuvi, kuras perspektīvas novērtētas tik augstu, ka vadītājai paredzēta pilna slodze, ne 0,5 kā agrāk, un Gaviezes senlietu krātuvi, kur vadītājas amata slodzi samazina no 0,5 uz 0,3 un uzdod pilnībā uzskaitīt krājumu.
Pieminētā slēgšana arī esot radījusi cīravnieku satraukumu un iebildumus, lai gan ar šo lēmumu likvidē amata vietas, ne jau pašas senlietu krātuves, uzsver Cīravas kultūras darba organizatore Santa Matvijčuka, kurai beidzamajā laikā pašvaldība piemaksājusi par senlietu krātuves vadīšanu.
“Joprojām es to daru, arī pagasta sekretāre labprāt viesus ielaiž.
Bet šobrīd oficiāli nav cilvēka, kam tas būtu jādara, tas ir brīvprātīgi.
Ceru, ka augustā viss sakārtosies un atkal tiks pieņemts cilvēks, taču mana vislielākā rūpe ir ne par savu piemaksu, bet par to, lai senlietu krātuve tiktu saglabāta, lai ekspozīcija paliktu uz vietas,” viņa pastāsta.
Personiska saikne ar vēsturi
“Ir uzskaitīts un uzsvērts, cik tad sezonā tūristi iegriežas. Taču senlietu krātuve pirmkārt ir nepieciešama mums pašiem, lai nezaudētu saikni ar vietas vēsturi,” uzsver cīravniece Vita Valdmane.
Ļoti svarīgi esot, lai bērndārzniekiem un skolēniem saglabātu iespēju tur rīkot mācību stundas, tematiskās izstādes par Cīravas vēsturi un pasākumus, kurus apmeklē pagasta iedzīvotāji.
V. Valdmane atgādina, ka senlietu krātuves izveide bija pašu cīravnieku iniciatīva, cilvēki eksponātus labprāt devuši ar nosacījumu, ka senlietas paliks Cīravas pagastā.
“Tāpēc cilvēkiem senlietu krātuve ir tik ļoti pie sirds, ka tur ir viņu personīgās, ģimenes lietas,”
viņa norāda, “pārvietošanu viņi uztver ļoti emocionāli.”
Pirms domes lēmuma pieņemšanas apspriešanās ar cīravniekiem neesot notikusi, saka V. Valdmane.
“Gribējām konkrēti zināt, kāds ir iemesls šāda lēmuma pieņemšanai un kas tieši Cīravas senlietu krātuvei ir tāds, kas nebūtu pieņemams vai būtu uzlabojams,” viņa pauž un piemin krātuves izveidotāju Guntu Leju, kura visu krājumu ļoti precīzi uzskaitījusi.
V. Valdmane atzīmē, ka no pašvaldības pārstāvjiem neesot saņēmuši konkrētas atbildes, kas tad īsti šīs senlietu krātuves auditā konstatēts un uz kāda pamata pieņemts lēmums.
“Vēlreiz iedziļināsies šajā lēmumā,” domes priekšsēdētāja vietnieks Andris Jankovskis skaidro, ko nozīmēs pārskatīšana komitejā.
Viņš neuzskata, ka domnieki aprīlī nebūtu pietiekami iedziļinājušies.
“Deputāti balsoja, pamatojoties uz komisijas lēmumu pēc audita, un komisija bija spēcīgā sastāvā.”
Cīravnieku bažas, ka pašvaldība taisoties pārdot senlietu krātuves ēku, viņš neapstiprina.
“Ja nerunā, tad rodas baumas. Šis ir tas gadījums bijis, kad nav runāts, un neziņa rada baumas. Ēka nav vērtēta, lai pārdotu,” saka A. Jankovskis.
Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par sagatavoto saturu atbild portāls liepajniekiem.lv.
