Ceturtdiena, 3. decembris Raita, Jogita, Evija
Abonēt

Lasi vairāk ar
liepajniekiem.lv abonementu

Cūkas gads jāsagaida bez peļņas

Cūkas gads jāsagaida bez peļņas
15.12.2006 21:07

0

Atslēgvārdi

Lai pavērotu, kā strādā spraunāki kolēģi un gūtu pieredzi šķirnes cūku audzēšanā, šonedēļ uz šķirnes cūkaudzētavu  SIA “Nīcas rukši” bija devušies Gaviezes pagasta zemnieki. Kad bija apskatītas rekonstruētās novietnes un mūsdienīgi cūku aizgaldi, gūtos iespaidus ciemiņi kopā ar saimniekiem vispusīgi pārrunāja pie kafijas galda. Gavieznieki lietišķi sprieda, ka derētu arī viņu pagastam iegādāties kādu raibu sugas kuilīti. Pirmā doma bijusi, to darīt kooperējoties.

Tomēr no tādas rīcības atturēties liekot piesardzība un bailes no dzīvnieku slimībām. Bet nodrošināt pienācīgu veterināro kontroli viņiem liedzot līdzekļu trūkums.

Cūkaudzētāji vairs nejūtas droši

Laikrakstos un citos masu informācijas līdzekļos pašreiz daudz uzmanības tiek veltīts cukura ražotājiem, jo šo nozari, pakļaujoties Eiropas Savienības nostādnēm, mūsu valstī gatavojas slēgt. Tomēr daudzi analītiķi uzskata, ka ar to vien  ražošanas sašaurināšanas  process nebeigsies. Kad tautsaimniecības izputināšanas maisam  gals būs atrauts vaļā, nākamie, kam vajadzēs padoties, varētu būt piekrastes zvejnieki. Arī viņu skaits kļūst aizvien mazāks. Taču tāpat cūkaudzētāji apgalvo, ka nejūtas vairs stabili. Jo īpaši tie, kas līdzīgi gaviezniekiem aprūpē nelielus ganāmpulkus. “Iepirkuma cenas šogad ir katastrofāli samazinājušās,” viņi  sūrojās vienā balsī. Tagad par dzīvsvara kilogramu mūsu rajonā pārstrādātāji maksājot tikai 62 – 63 santīmus. Ar to ir daudz par maz, lai segtu audzēšanas izmaksas.

“Teikšu kā ir. Arī mēs varam strādāt, tikai pateicoties subsīdijām,” gaviezniekiem atzinās “Nīcas rukšu” vadītāja Dzintra Lejniece. Kamēr ritot veco, kopsaimniecību laikos būvēto novietņu  rekonstrukcija, peļņu saņemt, pat baudot Eiropas Savienības struktūrfondu atbalstu, neesot ko cerēt. Ieguldījumi celtniecībā šobrīd izmaksājot ļoti dārgi. Turklāt ir jāapmaksā paņemtie kredīti, kas, salīdzinot ar ražošanas apjomiem, nav mazi. “Tagad sēžam pie galda un cītīgi rēķinam, kā un kur varētu kaut ko ietaupīt, lai bez zaudējumiem pabeigtu gadu,” teica cūku audzētāja. Arī modernizēšanas darbi tiekot nosacīti sadalīti tādos, ko iespējams veikt pašu spēkiem, un tādos, kur nevar iztikt bez citu palīdzības un gribot vai negribot ir jātērē liela nauda.

 Jācenšas samazināt roku darbu

Dzintra Lejniece tad mierinot sevi ar domu, ka modernizēšanās projektus “Nīcas rukšos” uzsākusi pirms vairākiem gadiem. Toreiz vismaz celtniecības pakalpojumi izmaksājuši lētāk. Iecerēto  rekonstrukciju pabeigt nebūšot vienkārši. Vēl atlicis pārbūvēt četras kūtis. Taču grūti prognozēt, cik ilgā laikā to izdošoties paveikt, ja pat  par skaidu kravu apkurei ir jāmaksā 80 lati. Cenas šim kurināmā veidam tik ievērojami palielinājušās, jo to pieprasot arī ārzemnieki. “Skaidas tagad iet pāri dīķim,” teica “Nīcas rukšu” vadītāja.

“Tad jau tagad izdevīgāk būtu skaidas taisīt, nekā cūkas audzēt,” iestarpināja kāds no gaviezniekiem. Nu to, ar kādu biznesu nodarboties, lai katrs pats izlemjot. Dzintra Lejniece domā, ka risinājumu nozares rentabilitātei iespējams rast, paplašinot audzēšanu un samazinot roku darbu novietnēs. Strādniekus atrast  lauku apvidos kļūstot aizvien sarežģītāk, taču, sakārtojot ražošanu, lielu daudzumu cūku iespējams aprūpēt ar mazākiem spēkiem. Tā, piemēram, Kalētu pagastā rīkojies Kārlis Sprūds. Viņa ģimene, pateicoties pienācīgi izbūvētām grīdām, tiekot galā ar prāvu ganāmpulku un pat atrodot iespēju piedalīties cūkaudzētāju sporta spēlēs.

Ir jāraksta saimniecības vēsture

“Nīcas rukšos” pašreiz nodarbināti 18 cilvēki. Šķirnes cūku audzētavā samazināt roku darbu esot daudz sarežģītāk, jo regulāri jāveic daudz manipulāciju: jāņem asinis analīzēm, jānodarbojas ar cūku svēršanu, jāmēro tām speķa biezums, jāveic citi obligāti pienākumi. Turpretī nobarojamo cūku novietnē, kas atrodas Saldū, viens cilvēks tiekot galā ar diviem tūkstošiem dzīvnieku. Līdzīgi darbs esot organizēts arī dāņu uzceltajos cūku nobarošanas kompleksos.  Tomēr gavieznieki iebilda, ka nevarot konkurēt ar ārvalstniekiem, jo tie saņem dubultu atbalstu.

Galvenais, kas kavējot attīstību mazos apjomos strādājošajām cūkaudzēšanas saimniecībām, esot naudas trūkums. Ražošana gaidītos ienākumus nedod, un līdz ar to nav līdzekļu, ko investēt novietņu sakārtošanā. Tomēr Dzintra Lejniece mudināja no modernizēšanas neatteikties. Kaut soli pa solītim, bet vajagot censties tikt uz priekšu, jo citādi patiešām draud izputēšana. Te vietā Jāņa Raiņa Spīdolas atgādinājums: “Pastāvēs, kas pārvērtīsies!” “Nīcas rukšu” vadītāja pamudināja savus Gaviezes kolēģus rakstīt saimniecības attīstības vēsturi. To darīt esot ļoti nozīmīgi. Ja tāda klade ir pieejama, problēmu brīžos ir iespējams pašķirt kādas lappuses atpakaļ, lai pārliecinātos, kā līdzīga rakstura grūtības izdevies pārvarēt toreiz. “Tikai analizējot vēsturi, var iet uz priekšu,” teica mūspuses šķirnes cūku audzēšanas meistare.

Sāk pietrūkt lopbarības

 Šim gadam raksturīgas arī lopbarības deficīta problēmas. Sausā vasara, kailsals ziemā ir ievērojami samazinājuši graudu ražu.  Tādēļ arī cenas tiem tūdaļ jūtami paaugstinājušās. To izjūtot akciju sabiedrība “Saldus labība”, kas ir “Nīcas rukšu” ražošanas partneris. Dzintra Lejniece darbojas Latvijas cūkaudzētāju asociācijā. Tur  izskanējusi prognoze, ka ar esošo ganāmpulku grūti būs sagaidīt pavasari. Bet, ja sāksies cūku likvidēšana, tirgū atkal notiks izmaiņas. Polijā jau tagad sivēnmātes esot izkautas. Atjaunot barokļu skaitu nebūšot tik vienkārši. Tas atkal prasīs vairākus gadus un prāvus tēriņus.

 Nevar teikt, ka gavieznieki, grūtības apzinoties, sēdēja nokārtiem deguniem, taču arī prieks šo ļaužu sejās neatspoguļojās.  “Cūku jau nākotnē nepietrūks, tikai tās neaudzēsim mēs,” paredzēja viens no viņiem. Dzintra Lejniece pastāstīja, ka nesen Mežotnē notikusi starptautiska cūkaudzētāju konference. Tajā izskanējis paziņojums, ka nozare visās Eiropas valstīs atrodas uz kritiskas robežas, tādēļ pieņemts lēmums prasīt atbalstu Eiropas Savienībai. Piensaimnieki un liellopu gaļas audzētāji to baudot, kāpēc tad cūkaudzētājiem jāsamierinās ar lēnu bojā eju? Problēmu saasinot fakts, ka arī nacionālās subsīdijas nozarei Brisele vairs neatļaušot  maksāt. Tās vēl saglabāšoties, ilgākais ja divus gadus.

 Regula, kas aizliegs kastrēšanu

Jāteic, ka arī citas Eiropas Savienības nostādnes mūsu cūkaudzētājiem neesot pieņemamas. Patlaban apstiprināšanai sagatavota regula, kas aizliegs kuilīšu kastrēšanu. Šī operācija atzīta par sadistisku, tādēļ to paredzēts aizstāt ar dzimumīpašības neitralizējošām injekcijām.

Taču, kā teica Dzintra Lejniece, neesot veikti pētījumi, lai noskaidrotu, kādu iespaidu potēto dzīvnieku gaļas patērēšana atstās uz cilvēkiem? Varbūt arī tie kļūs dzimumnespējīgi? Tādēļ lietuviešu un latviešu cūkaudzētāju asociācijas jau paudušas protestu topošajai regulai. Izskanējis pat viedoklis, ka tādējādi tiek īstenots mēģinājums iznīdēt kristiešus, jo musulmaņi cūkas gaļu, kā zināms, uzturā nelieto.

Šobrīd aktuāli

Seko mums

Autorizēties

Reģistrēties

Klikšķini šeit, lai izvēlētos attēlu vai arī velc attēla failus un novieto tos šeit.

Spied šeit, lai izvēlētos attēlu.

Attēlam jābūt JPG formātā, max 10MB.

Reģistrēties

Lai pabeigtu reģistrēšanos, doties uz savu e-pastu un apstiprini savu e-pasta adresi!

Aizmirsu paroli

PALĪDZĒT IR VIEGLI!

Atslēdz reklāmu bloķētāju

Portāls liepajniekiem.lv jums piedāvā svarīgāko informāciju bez maksas. Taču žurnālistu darbam nepieciešami līdzekļi, ko spēj nodrošināt reklāma. Priecāsimies, ja atslēgsi savu reklāmu bloķēšanas programmu.

Kā atslēgt reklāmu bloķētāju

Pārlūka labajā pusē blakus adreses laukam ir bloķētāja ikoniņa.

Tā var būt kāda no šīm:

Uzklikšķini uz tās un atkarībā no bloķētāja veida spied uz:
- "Don`t run on pages on this site"
vai
- "Enabled on this site"
vai
spied uz