Dabas skaitīšanas trešās sezonas laikā ir aizpildīti 37 tūkstoši anketu par biotopiem, kurās fiksēti vairāk nekā 20 tūkstoši piezīmju par jauniem objektiem vai reto sugu jaunām atradnēm. Tādas atklātas arī Liepājas pusē. Kopsummā trijās sezonās Latvijā ir atklātas divas līdz šim nezināmas alas, divas jaunas augu, piecas sēņu, piecas sūnu un četras ķērpju sugas, kā arī daudz jaunu atradņu citām retām sugām.

Veicot īpašumu apsekošanu, dabas skaitīšanas eksperti aizpilda atklātā biotopa anketu, uzskaitot konkrētā īpašumā esošās sugas. Šādā veidā topam zinošāki par reto sugu jaunām atradnēm vai vēl Latvijā agrāk nesastaptām sugām, stāsta Dabas aizsardzības pārvaldes (DAP) Dabas skaitīšanas vadītājas asistente Ilze Reinika. Starp pārsteidzošākajiem atklājumiem minams arī kāds ne gluži botānisks objekts – jauns, līdz šim nezināms pilskalns Kurzemē – Dundagā.

“Triju dabas skaitīšanas sezonu dati liecina, ka dabas retumi un jaunatklājumi sastopami visos Latvijas reģionos. Aplūkojot datus par Liepājas apkārtni, redzams, ka vērīgie eksperti 2018. gadā atklāja jaunu sūnu sugu – renīšu ričiju (Riccia canaliculata), kā arī lielās kosas (Equisetum telmateia) atradni, kurai šobrīd fiksētas vien trīs atradnes Latvijā, divas no tām tieši dabas skaitīšanas laikā,” viņa atklāj.

Bijušā Liepājas rajona teritorijā starp interesantiem un retiem atradumiem vēl jāmin citrondzeltenā antrodīte (Flaviporus citrinellus), šokolādes jungūnija (Junghuhnia collabens), Laiela pūkcepurene (Orthotrichum lyellii), divas sezonas tika atrasta peldošā ričijvācelīte (Ricciocarpos natans), Arnolda spārnene (Fissidens arnoldii), dižā jāņeglīte (Pedicularissceptrum-carolinum)  un purva dievkrēsliņš (Euphorbia palustris), kas Latvijā ļoti reti sastopama suga, konstatēta trijos apvidos Piejūras zemienes rietumu daļā.

Trešajā dabas skaitīšanas sezonā gan Vidzemē, gan Latgalē konstatēts jauns savvaļas ziedaugs – smaržīgais ancītis, divas jaunas piepju, viena ķērpju un trīs sūnaugu sugas, arī vēl viena lielās kosas atradne. Dabas skaitīšanas eksperti, apsekojot biotopus, anketās fiksē tajā sastopamās sugas. Pateicoties viņu zināšanām, vērībai un profesionalitātei, tiek pamanīti dabas retumi, no kuriem daži ir vien pāris milimetru lieli, piemēram, ķērpji.

“Jaunas atradnes par izzudušām vai ļoti retām uzskatītām augu sugām ir nenovērtējami atradumi ar lielu zinātnisku un praktisku nozīmi, vienlaikus apliecinot dabas skaitīšanā iesaistīto speciālistu augsto profesionālo raudzi. Lai arī gads ir tikko sācies, mūs jau ir pārsteigusi ziņa par jaunu Latvijā pirmoreiz konstatētu sēņu sugu, ko atklājuši alu un atsegumu pētnieki. Aprīlī un maijā, kad tiks uzsākta arī citu biotopu grupu apsekošana, varam sākt gaidīt jaunu Latvijas dabas dārgumu atklājumus,” uzskata DAP ģenerāldirektors Andrejs Svilāns.

Ja atradums Latvijā fiksēts pirmo reizi, auga parauga izpēti veic nozares zinātnieks. Tā kā šo sugu padziļināta analīze aizņem laiku, iespējams, nākamajos gados uzzināsim par vēl lielāku dabas skaitīšanas laikā atklāto atradumu skaitu.

Dabas inventarizācija jeb dabas skaitīšana Latvijā tiek veikta kopš 2017. gada, kad eksperti piekrastē, pļavās, mežos, purvos, upēs un ezeros, alās un iežu atsegumos pēta Eiropas Savienības nozīmes aizsargājamo biotopu izplatību un kvalitāti.