Skolā lielākoties akcentē teoriju, bet maz pievērš uzmanību praktiskajai pusei. Tādēļ, lai skolēniem parādītu, kāpēc ir vajadzīga ķīmija, bioloģija un fizika, talkā nāk Eiropas Sociālā fondā un Valsts izglītības satura centra veidots projekts “Dabaszinātnes un matemātika”, kas sadarbībā ar mācību uzņēmumu “NORDIC Training International” piedāvā simulācijas spēli “Fabrikants”.

1. martā šo spēli spēlēja Grobiņas ģimnāzijā. Lai saprastu, kas tad tā īsti ir un ko skolēni spēles laikā dara, talkā ņēmām Grobiņas ģimnāzijas avīzes “Ziņu Pūce” žurnālistu Mārtiņu Grīnbergu, kurš visu kārtīgi novēroja un vēlāk dalījās ar saviem iespaidiem.

Uzdrīkstēšanās atmaksājas
Pulkstenis rāda gandrīz desmit. Bioloģijas skolotāja Anna Duļbinska aicina 10.–12. klašu skolēnus zālē. Skolēni tiek sadalīti pa pieciem cilvēkiem grupā. Kopā top sešas komandas: “A.N.R.Z.”, SIA “MDL”, “TNPNPM”, “Zaķīšu fabrika”, “Factory-X” un “H₂O”.

“Fabrikanta” vadītājs Mihails Haļitovs izskaidro, ka spēles doma ir, lai, to spēlējot, tiktu iegūtas praktiskas zināšanas par dažādu produktu ražošanu, veiksmīgu to reklamēšanu un, protams, attiecību veidošanu ar pārdevējiem un klientu.

Spēle ir sadalīta trīs gados. Katrs spēles gads atbilst 60 minūtēm (izņemot garo gadu, kurš ilgst 70 minūtes). Katrai komandai jāsaražo pēc iespējas vairāk kvalitatīvu preču un tās jāpārdod klientam vai firmai par izdevīgāko cenu. Sākumā katrai kompānijai tiek izsniegti divi sākuma kontrakti – viens ziepju, otrs zāļu, kuri ir jāizpilda gada laikā.

Pirms ziepju vārīšanas loģistikas un iepirkumu pārzinim ir jānopērk vajadzīgās izejvielas no laipnajiem iekārtu un izejvielu pārdevējiem. Sākumā visas komandas migrē no viena pārdevēja pie otra, taču jau pēc apmēram 15 minūtēm tās saprot, kurš piegādātājs viņiem ir vairāk piemērots, kurš no abiem ir ne tikai preču izplatītājs, bet arī konsultants, bet kura padomi nereti ir zelta vērtē.

Spēles laikā ir iespējams ražot četrus dažādus produktus – ziepes, zāles, ģipškartonu un gāzi. Mārketinga guru galvenais uzdevums bija prognozēt, kuras preces būs izdevīgāk ražot turpmākajos spēles gados, balstoties uz iepriekš izdalītām tirgus izpētes lapām.

Ir pagājis pirmais spēles gads, un ir laiks nodot firmu finanšu atskaites. Un šeit sākas problēmas. Pat ja kompānijas paspētu izpildīt savus pirmos ziepju un zāļu pasūtījumus, tik un tā tās būtu mīnusos, jo ir taču jāmaksā alga, īre, jāiegādājas izejvielas utt.

Nākamajā gadā firmas lielākoties vēl aizvien nodarbojas ar zāļu un ziepju ražošanu. Tikai “Zaķīšu fabrikas” vadība nolemj riskēt un sāk investēt ģipškartona ražošanā, kas pēcāk arī atmaksājas.

Pēdējais spēles gads. Ziepes un zāles vairs nav vajadzīgas, jo, kur ir ziepes, tur arī veselīgi cilvēki. Visi uzņēmumi ir pārgājuši uz ģipškartonu, daži izmēģina roku gāzes iegūšanā.

Beidzoties spēlei, rezultāts ir iepriecinošs – tikai viena kompānija palikusi mīnusos.

Kaulēšanās sagādā prieku
Ir pagājušas gandrīz septiņas stundas, kopš spēles sākuma. Skolēni ir noguruši, taču arī apmierināti par padarīto. Ir apgūts daudz jauna, iespējams, arī šis tas noderīgs. Nebija praktiski neviena, kam šis pasākums nebūtu paticis. Par patīkamāko nodarbi tika minēta braukšana ar mašīnītēm, ziepju vārīšana, kaulēšanās ar spītīgajiem pārdevējiem un sastrādāšanās ar vairāk vai mazāk pazīstamiem skolasbiedriem.

Plašāk lasiet laikraksta “Kurzemes Vārds” 12.marta numurā.

#kvards-20110312-14#

Grobiņas ģimnāzijas skolēni ar lielu degsmi spēlēja spēli “Fabrikants”.