“Šis nav glancētais pasākums ar piepūšamajām atrakcijām un neona gaismām. Mēs esam aizmirsuši, kas ir dabīgs, kas ir tas vienkāršais, kas mēs paši esam. Mēs aizmirstam savu iekšējo dabu un iekšējo bērnu,” stāsta rūķis Rakstītājs vai ikdienā Daina Vanaga. Šogad jau ceturto reizi maziem un lieliem vārtus vaļā vērusi “Rūķupe” Ziemupē, kur saimnieko un svētkus gaida dažādi rūķi un Ziemassvētku vecītis. 

“Pats svarīgākais, ko mēs varam cits citam dāvināt, ir kopā pavadītais laiks,” pārliecināta D. Vanaga. “Rūķupē” galvenais uzsvars likts uz kopā būšanu, darbošanos. Darba dienās parasti brauc nelielas bērnu grupiņas – no skolām, pirmsskolas izglītības iestādēm. Nedēļas nogalē ir ģimeņu dienas, kad gaidītas ģimenes, draugi, radi.

Par Ziemassvētku valstību pārtapis Ziemupes jūrmalas stāvlaukums un tā apkārtne. Tur ikvienam, gan lielam, gan mazam, iespējams izpriecāties, iemācīties ko jaunu, sevī modināt svētku sajūtu.

Ziemassvētku vecītis kopā ar “Rūķupes” viesiem kārtīgi izkustas, iepazīstina viņus ar savu ikdienu, kopīgi tiek galā ar katra pa gadu sakrātajiem niķiem. Notiek arī dažādas radošās darbnīcas, piemēram, vakar un šodien rūķis no Saldus – Kristīne Kārkliņa-Liparte – kopā ar bērniem gatavo mīļos miega rūķīšus. Kaut ko jaunu var uzzināt arī pie Bišu rūķa no Cīravas mācību dravas “Strops”.

Valtera Artūra Vītola veidotajā izstādē iespējams aplūkot dažādus mītiskus Ziemassvētku tēlus. No tiem lielākā daļa nepavisam nav tās pozitīvākās būtnes. Iespējams izstaigāt arī vēstures taku un noklausīties kādu leģendu par “Rūķupes” vietām. Mežā Rūķu zintniece dažādās vietās salikusi 12 novēlējumus.

Plašāk lasiet laikraksta “Kurzemes Vārds” 13.decembra numurā.

#kvards-20161213-01#

19Skatīt galeriju