Ir pamats apgalvot, ka šoziem pašmāju medus būs liels deficīts, jo aprēķināts, ka kopumā valstī ienesums ir par 15 procentiem mazāks, nekā bija pērn un aizpērn. Latvijas Biškopības biedrības Liepājas nodaļas vadītājs Māris Romanovs informēja, ka ražu ietekmējuši nelabvēlīgie laika apstākļi – lai gan pavasaris un vasaras sākums bija medus vācējām labvēlīgs, jūlijs, augusts un septembris bija lietaini un kavēja bišu darbu. Ievākto medu ir izdevies realizēt, jo sausums bija piemeklējis Latgali un daļu no Vidzemes, tādēļ tur ienesums bija niecīgāks.

Nektāraugu sējējiem klājies vislabāk

Vidēji valstī dravniekiem izdevies ievākt tikai 40 kilogramu medus no stropa. Vēl sliktāk klājies tiem, kam bites paguva izspietot. Taču, kā allaž, bitenieku pulkā sastopami arī veiksminieki, kas šovasar ievākuši vairāk medus, nekā izdevies iegūt pērn. Viens no tādiem ir cīravnieks Imants Ozols. Viņš apgalvo, ka panākumu pamatā esot nektāraugu sējumi. Tiem, kas sējuši un prāvās platībās audzējuši balto āboliņu, facēliju un citus medus augus, ienesums esot bagāts, jo tajā laikā, kad mežos puķu pietrūcis, nektāraugu platības koši ziedējušas un bitēm darba neesot trūcis.

I.Ozols apstiprināja arī novērojumu, ka šoruden daudzkārt palielinājies pieprasījums vietējā ienesuma medum. Tas varētu būt izskaidrojams arī ar to, ka tirgū vairs nav pieejams Latvijā, un arī Liepājas Cukurfabrikā, ražotais cukurs, bet to, ko ieved no Dānijas, cilvēki pērkot nelabprāt. I.Ozols uzskata, ka savi nopelni vietējā medus propagandā ir arī Biškopības biedrībai, kas darbojas aktīvi un mērķtiecīgi. Bez tam iedzīvotāji, viņaprāt, kļuvuši izglītotāki un vairāk domā par to, ko liek mutē. Ļoti iecienīts esot meža un pļavu ziedu medus, bet rapšu medu ļaudis iegādājoties nelabprāt. Tas tādēļ, ka šis medus satur lielāku cukura daudzumu, bet, kā nesen izteicies biškopības lietpratējs Andrejs Mizis, veselībai pats ieteicamākais esot sabalansēts medus, kurā glikozes un fruktozes daudzums ir līdzsvarā.

Ievākumu gūst, palielinot saimju skaitu

Cīravnieks, kurš savas dravas šās vasaras guvumu jau esot realizējis, zināja, ka arī cena vietējam medum salīdzinājumā ar pagājušo gadu esot nedaudz cēlusies. Trīs litru burciņa medus, ko pērn pārdeva par 10 līdz 12 latiem, tagad jau maksājot no 13 līdz 15 latiem. Protams, atkarībā no kvalitātes, kas esot būtisks rādītājs. Cenas pieaugumu gan neesot iespējams pat salīdzināt ar izmaksu sadārdzināšanos, kas jāizjūt pašiem dravniekiem, pērkot, piemēram, vasku vai darbam nepieciešamo inventāru.

Savukārt Biškopības biedrības valdes priekšsēdētājs Armands Krauze prognozējis, ka medus ievākuma kopējā apjoma samazināšanās nebūšot saistīta ar nevēlamām sekām. Cenas celšanās nav liela, turklāt sakarā ar inflāciju šoziem varētu sarukt medus patēriņš. Runājot par šo tematu, vairāki mūsu rajona dravnieki atzina, ka medu iedzīvotāji vēl neuzskata par pirmās nepieciešamības preci, kaut gan, ja skatāmies no slimību profilakses viedokļa, tam tādam vajadzēja būt.

“Kaut gan pakalpojumi, ko izmanto bitenieki, un jo īpaši izdevumi par bišu ārstēšanu maksā dārgi, bet medus cenas tam līdzi netiek, mēs vēl nedomājam mest plintes krūmos,” rezumējot šās sezonas darbību, teica M.Romanovs.

Pēteris Jaunzems,
“Kurzemes Vārds”

“Medus kvalitāti nosaka arī tas, kad medus izņemts no stropa. Ja divas trešdaļas šūnu ir aizvākotas, tas jādara,” saka biškopju nodaļas vadītājs Māris Romanovs (no labās), un kolēģis Imants Ozols ar viņu ir vienisprātis.