Saeima šodien galīgajā lasījumā kā steidzamus pieņēma grozījumus Republikas pilsētas domes un novada domes vēlēšanu likumā, kas paredz samazināt mazajās pašvaldībās ievēlamo deputātu skaitu. Mūspusē izmaiņas attieksies uz Nīcas, Rucavas, Vaiņodes, Durbes un Pāvilostas pašvaldībām.

Saeimas Sabiedrisko attiecību biroja preses dienests informēja, ka turpmāk pašvaldībās, kuru administratīvajā teritorijā vēlēšanu izsludināšanas dienā ir reģistrējušies ne vairāk kā 5000 iedzīvotāju, līdzšinējo 13 deputātu vietā būs jāievēl deviņi deputāti.

Likuma grozījumi rosināti, lai nodrošinātu profesionālu un efektīvu pašvaldības iedzīvotāju pārstāvniecību novada domē. Iepriekš par likumprojektu atbildīgajā Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijā likumprojekta iesniedzēju vārdā komisijas sekretāre Lolita Čigāne uzsvēra, ka ”patlaban lielākajā daļā mazo pašvaldību lēmumu pieņemšana ir apgrūtināta, jo ievēlētie deputāti, kuri kādreiz ieņēmuši deputātu vai priekšsēdētāju amatus bijušajos pagastos, bieži vien nepārstāv visa novada, bet gan tikai sava bijušā pagasta intereses. Tas noved pie tā, ka atšķirīgo viedokļu dēļ ir apgrūtināts domes darbs, jo nav iespējams vienoties par labāko risinājumu visa novada iedzīvotājiem”.  

Izmaiņas pašvaldību vēlēšanu likumā stāsies spēkā nākamajā dienā pēc likuma izsludināšanas un attieksies uz deputātiem, kas tiks ievēlēti 2013.gada pašvaldību vēlēšanās.

Saeima ceturtdien balsojot konceptuāli atbalstīja deputātu skaita samazināšanu arī lielajās pašvaldībās, aģentūra BNS uzzināja parlamentā. Pirmajā lasījumā grozījumus Republikas pilsētas domes un novada domes vēlēšanu likumā par deputātu skaita maiņu pašvaldībās, kur dzīvo vairāk nekā pieci tūkstoši cilvēki, atbalstīja 45 deputāti, vēl 38 bija pret. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam noteikts uz 2.aprīli. Grozījumi paredz, ka izmaiņas būtu attiecināmas uz 2017.gadā ievēlētajām pašvaldībām.

Šie grozījumi paredz pašvaldībās, kur ir no 5001 līdz 20 000 iedzīvotāju, samazināt deputātu skaitu no 15 līdz 11, pašvaldībās, kur ir no 20 001 līdz 50 000 iedzīvotāju, pašreizējo 17 deputātu vietā ievēlēt 13 domnieku, savukārt pašvaldībās ar vairāk nekā 50 tūkstošiem iedzīvotāju 19 deputātu vietā ievēlēt 15. Grozījumi attiecas uz novadu domēm, bet ne uz Republikas pilsētām, kāda ir arī Liepāja.

Deputātu skaita samazināšana tikai mazajās pašvaldībās nav uzskatāma par pareizu soli, intervijā LNT raidījumam “900 sekundes” sacīja Vides Aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Edmunds Sprūdžs.

Viņš norādīja, ka jautājumu par deputātu skaita samazināšanu pašvaldībās ir tikai neliela daļa no viņa piedāvātā likumprojekta, par kuru pēdējo mēnešu laikā bijušas plašas diskusijas. Šīs izmaiņas skars tikai 5% novados dzīvojošo iedzīvotāju.

“No vienas puses Saeima saka – jā, šādas izmaiņas var veikt, bet neaiztiekam lielos novadus, kuru deputātu skaits ir lielāks un kuri ir ietekmīgāki. Manuprāt, tas ir nepareizi,” viņš sacīja, norādot, ka tā ir īstermiņa domāšana un nepieļaujama šaura politiskas konjungtūras ietekme uz valsts attīstību nākamo četru gadu laikā.

“Tam jāstāv pāri politiskajām partijām. Diemžēl šobrīd tas nav iespējams. Tāpēc Saeima skata likuma izmaiņas tik, cik var izdarīt šobrīd,” teica ministrs. Sprūdžs arī atzīmēja, ka kopumā grūtības VARAM virzīto pašvaldību reformu īstenošanā ir saistītas ar gaidāmo pašvaldību vēlēšanu tuvumu. “Šobrīd šie lēmumi netiek pieņemti, balstoties uz racionāliem argumentiem, bet gan uz vēlēšanu tuvumu, piebilda ministrs.