Iedzīvotāji aicināti rūpīgi izvērtēt riskus, kas saistīti ar lēmumiem samazināt karstā ūdens temperatūru daudzdzīvokļu māju siltummezglos vai privātmāju individuālajās ūdens sildīšanas ierīcēs, tādējādi cenšoties ietaupīt naudu.

Par to, kurā novada vietā notikusi inficēšanās ar leģionāru slimību, pašvaldība sīkāku informāciju nesniedz.

Legionellas baktērija, kas izraisa infekcijas slimību, var dzīvot un izplatīties temperatūrā, kas ilgstoši ir zemāka par +46 grādiem – bīstama ūdens temperatūra, kas patīk šai baktērijai jau ir no +35 grādiem.

Virs +50 grādiem baktērija vairs nevairojas un pat lēnām iet bojā, virs +60 grādiem iet bojā apmēram divu minūšu laikā, savukārt, ja ūdens temperatūra ir uzkarsēta līdz +70 grādiem, slimības izraisītāja iet bojā uzreiz, atgādina eksperti.

Leģioneloze jeb leģionāru slimība ir baktērijas izraisīta infekcijas slimība, kas bieži norit līdzīgi kā pneimonija jeb plaušu karsonis.

Slimības simptomi ir drudzis (ķermeņa temperatūras paaugstināšanās līdz 39–40,5 grādiem) un vispārējas intoksikācijas pazīmes, piemēram, galvassāpes, slikta pašsajūta, sauss klepus, vēlāk arī sāpes krūtīs, elpošanas traucējumi, kā arī pneimonija, kuru ar rentgena uzņēmumu var konstatēt ārstējošais ārsts.

Slimība var radīt komplikācijas, tostarp sirds un nieru darbības traucējumus.

Cilvēks nevar inficēties ar leģionelozi, ūdeni dzerot vai tajā peldoties, bet gan ieelpojot baktērijas saturošas ūdens daļiņas. Turklāt inficējies cilvēks nav bīstams apkārtējiem.

Svarīgākie pasākumi, ko mājās veikt, ir tīrīt un dezinficēt dušas galviņas, izmantojot hloru saturošus dezinfekcijas līdzekļus vai ieliekot tās verdošā ūdenī, kā arī vismaz reizi nedēļā dažas minūtes notecināt gan karsto, gan auksto ūdeni krānos un dušās, īpaši, ja tos reti izmanto.

Sevišķi tas attiecas uz gadījumiem, kad cilvēks atgriežas mājās pēc ilgstošas prombūtnes: ūdens caurulēs ir sastāvējies, tāpēc tas pirms lietošanas jānotecina.