Pagājušā gada nogalē iedzīvotājiem apspriešanai piedāvātos variantus ar sauli, jūru un zirgiem Valsts heraldikas komisija noraidīja kā neatbilstošus nosacījumiem par ģerboņa individuālu raksturu. ”Jaunveidotā, valstī lielākā – Dienvidkurzemes – novada identitātes zīmei – ģerbonim, ir jāatspoguļo šī novada, šīs teritorijas īpašā savdabība un unikalitāte,” teikts vēstulē pašvaldībai.

Komisija informējusi ģerboņa izstrādātājus – māksliniekus Ilzi Lībieti un Juri Ivanovu –, ka projekts, kas no heraldiskā viedokļa vizuāli pārāk tieši līdzinās jau kādam apstiprinātam Latvijas pašvaldības ģerbonim vai arī tajā ietverts daudzkārt izmantots simbols (saule), pirms konsultācijas heraldikas komisijā nav iesniedzams izskatīšanai pašvaldībā, nedz arī nododams sabiedrības apspriešanai, taču šis process diemžēl jau ir noticis.

Saskaņā ar heraldikas komisijas rekomendācijām šie paši mākslinieki radījuši pilnīgi jaunu meta variantu. Ģerboņa aprakstā viņi uzsver, ka trijstūra figūra ir oriģināla un nav tikusi izmantota citviet Latvijā, sarkanā ir senā Kurzemes karoga krāsa, bet sudrabs simbolizē novada visgarāko jūras piekrasti valstī.

”Latvijas ģerbonī sarkanais lauva pārstāv Kurzemes un Zemgales hercogistes ģerboni, kas sākotnēji veidojās kā valdošā Ketleru nama ģerbonis. Taču 1856. gadā, teritorijai jau esot Krievijas impērijas sastāvā, šis ģerbonis tika apstiprināts par Krievijas guberņas ģerboni un tiek uzskatīts par Kurzemes simbolu. Sarkanais lauva sudraba laukā ir arī 1930. un 2012. gadā apstiprinātā Kurzemes kā kultūrvēsturiskā apgabala ģerbonis, tas simbolizē Kurzemi arī Latvijas valsts ģerbonī. Novada ģerbonī tā atrašanās ir pamatojama ar Kurzemes vārdu tā nosaukumā,” skaidro mākslinieki.

”Mums vienīgajiem ir īstas tiesības uz šo sarkano lauvu, jo mūsu novada brīnišķīgajā nosaukumā ir vārds Kurzeme, mēs esam pilntiesīgi mantinieki lauvai,”

domes sēdē teica pašvaldības Sabiedrisko attiecību un mārketinga daļas vadītāja Kristīne Pastore.

Deputātu ieskats nebija tik vienots. Daži svaidījās ar asprātībām, ka tad jau no Liepājas ģerboņa lauva esot jāņem laukā vai arī šis zvērs aizbēdzis no pilsētas. ”Ja mums iepriekšējo ģerboni noraidīja par to, ka nav atbilstošs, tad es arī lauvai nesaskatu atbilstību Dienvidkurzemei. Ģerbonis pats par sevi nav slikts, tomēr es atturēšos,” teica Juris Grasmanis.

Andrejs Radzevičs pievērsis uzmanību simbola skaidrojumam dokumentos, ka, Kurzemei jau esot Krievijas impērijas sastāvā, šis tika apstiprināts par guberņas ģerboni. ”Tas ir tests, kāpēc es pie šīs lirikas un tik stingriem argumentiem diez vai atbalstīšu,” viņš atzīmēja.

Linards Tiļugs iebilda, ka esot atšķirība, vai Krievijas impērija izgudroja šo lauvu vai pārņēma, un apstiprināja: ”Kurzemes lauva jau bija pirms tam.”

Andris Jefimovs Kurzemē neesot manījis lauvas. ”Varbūt mums ir cits zvērs, kas iemieso drosmi un citas īpašības. Taču ugunsdzēsēju mašīnas jau gaida ģerboni,” deputāts norādīja, ka tāpēc atbalstīs.

Aivars Priedols arī esot aizdomājies par to, vai tad mums nav neviena zvēra, kas simbolizētu novadu.

”Man okupantu varas nepatīk. Ja balsu pietiek, es atturos. Ja mana balss būs izšķirīgā, balsošu par,” viņš atzina.

”Ne ar prieku, bet lēmums ir pieņemts,” priekšsēdētājs komentēja deputātu balsojumu. Desmit bija par, pret – 1 (Inga Ratniece), 4 atturas (A. Radzevičs, J. Grasmanis, Patricija Andersone, Edgars Putra). L. Tiļugs deputātiem atgādināja: ”Mēs neapstiprinām, mēs iesniedzam lēmumu heraldikas komisijai, kuras viedoklis būs noteicošais.”

Pagājušās nedēļas beigās ”Kurzemes Vārds” no Dienvidkurzemes novada pašvaldības saņēma ziņu, ka A. Priedols pieņemto lēmumu nav parakstījis. ”Tāpēc, ka vairākums deputātu man zvanīja un teica, ka tas ir bijis piespiedu kārtā, ar pierunāšanu, tas nebija no brīvas gribas.

Tā viena pati lauva nebija patikusi kolēģiem. Es nevaru iet pret vairākumu,” viņš skaidro savu rīcību.

Vai tad domes priekšsēdētājs piespieda deputātus balsot pret viņu gribu? ”Nē, bet es aģitēju, lai tā lieta ietu uz priekšu. Kādi četri vai pieci mīļā miera labad nobalsoja. Bet, ja viņi pēc tam man zvana un to lietu nožēlo, es tā nedrīkstu darīt,” norāda A. Priedols.

Viņš pieļauj, ka visdrīzāk dome lūgšot ģerboņa metu pārstrādāt vai papildināt.

Likums par pašvaldībām nosaka, ka šis jautājums vēlreiz jāskata domes ārkārtas sēdē. A. Priedols teic, ka to sasaukšot tuvākajā laikā, kad radīsies vēl kāds izskatāms jautājums.