Šādu ieceri atbalstījuši un lēmumu novada domes deputāti pieņēmuši aprīļa sēdē jautājumā ar nosaukumu ”Par Dienvidkurzemes novada pašvaldības amatu kataloga un amatu saraksta grozīšanu”. Lēmums stājies spēkā ar 1.maiju, lasāms domes sēdes protokolā.

Vēl viena vietnieka amata vieta Kultūras pārvaldē ir nepieciešama, jo kopējais darbinieku skaits, teritorijas apmērs un darba apjoms ir pieaudzis, un šobrīd vadītāja vietniekam saskaņā ar apstiprināto nolikumu nav iespējams veikt mākslinieciskās pašdarbības kolektīvu koordinēšanu un izaugsmes veicināšanu, teikts lēmumprojekta aprakstā.

”Tāpēc kultūras jomā mēs vairākkārtīgi esam uzkārušies, jo nevar visu paspēt izdarīt. Kāpēc divi vietnieki?

Viens vietnieks darbotos kultūras pasākumu jomā, bet otra joma atsevišķā pārziņā būtu kultūras mantojums un bibliotēkas,” norādīja Kultūras komitejas priekšsēdētājs Linards Tiļugs.

Dienvidkurzemes novada Kultūras pārvaldi vada Linda Pričina, bet viņas vienīgais vietnieks līdz šim bija Gundars Venens. Arī otra vietnieka vārds jau ir zināms, par ko Dienvidkurzemes novada dome pavēstījusi sociālā tīkla ”Facebook” oficiālajā kontā ”Dienvidkurzemes kultūra” 17. maija ierakstā par Muzeju nozares darbinieku pirmo tikšanos Aizputē.

Ierakstā minēts, ka šajā pasākumā piedalījusies L. Pričina un viņas vietnieki – jau pieminētais G. Venens un Inese Gusta. Viņa līdz šim bija kultūras pasākumu organizatore Grobiņā.

Izglītības un sporta komitejas vadītājs Andrejs Radzevičs norādīja, ka Kultūras pārvaldē tiek lemts par otro vietnieku, bet Izglītības pārvaldē vadītājai (to vada Ginta Kampare) nav neviena vietnieka, tādēļ ierosināja, arī lemt par štata vietu tajā. ”Amatu katalogā daudzām iestādēm iesākumā nebija vietnieku, tad sāka parādīties viens vietnieks.

Bet iestādē, kuras menedžmentā ir 40% pašvaldības budžeta, nav neviena vietnieka. Problemātika, kur jārisina izglītības pārvaldei, ir liela un mazāka tā nekļūs,”

A. Radzeviča teiktas dzirdams domes sēdes ierakstā.

Tāpat arī tika nolemts par vēl vienu nepieciešamu štata vietu novada Būvvaldē – lietvedības sekretāri. Būvvaldes vadītājs Kaspars Dzenis iesniegumā domei norādījis, ka lietvedības sekretārs ir nepieciešams, jo iestādes kompetencē ietilpst ne tikai ar būvniecību saistīto procesu uzraudzība un tiesiskā kontrole, bet arī ir deleģētas pašvaldības funkcijas attiecībā uz zemes ierīcības projektiem, adresāciju un atsevišķu plānošanas procesu vadību.

Par šīm trijām štata vietām ”par” nobalsoja 14 deputāti, bet viens – Edgars Putra – atturējās. ”Būtu balsojis pret, bet atturējos, jo ar būvvaldi viss ir kārtībā – viņi štata vietai līdzekļus rada no iekšējie resursiem.

Taču, domājot par pašvaldības budžetu, uzskatu, ka īsti pareizi un man nav pieņemami, ka veido jaunas štata vietas

(Kultūras un Izglītības pārvaldēs),” sacīja deputāts, norādot, ka tas diez vai taupīs līdzekļus, kā bijis paredzēts iepriekš un pārskatot pašvaldības budžetu.

”Varējām vēl padzīvot, kā ir, tad skatīties uz nākotni – ja budžets pildās un izdevumu daļa nepieaug strauji… Lai gan pieaug. Tagad tie mēnesī būs divi, trīs, četri tūkstoši klāt, un tas ir daudz,” tā domes priekšsēdētājam Aivaram Priedolam, kurš jautāja argumentus viņa lēmumam, pamatoja deputāts.