Gudri bērni, prasmīgi pedagogi

Kopumā Diendvidkurzemes vidusskolās centralizētos eksāmenus kārtoja 96 skolēni. Jāteic gan, ka izvēles eksāmeniem, kuri šogad nebija noteikti kā obligāti, klāt ķerties nolēma vien retais. Visvairāk eksāmenu kārtotāju bija Zentas Mauriņas Grobiņas novada vidusskolā, kur savas prasmes pārbaudīja 32 jaunieši, kamēr Aizputes, Vaiņodes un Nīcas vidusskolās eksāmenus kārtoja katrā pa 17 skolēniem, bet Priekules vidusskolā, kurā uzrādīti labākie rezultāti, šogad bija 13 absolventi.

Latviešu valodas eksāmenā Priekules vidusskolas absolventi par teju 17% apsteiguši vidējos rādītājus valstī, pastāstīja skolas direktore Irina Tiesnese. Priekulnieki šajā pārbaudījumā uzrādījuši 68,2%, angļu valodā 74,1%, bet matemātikā 46,8%, kas ir par 10,5% augstāks rādītājs nekā valstī vidēji.

Līdzšinējā Priekules novada Izglītības nodaļas vadītāja Agrita Purviņa uzskata, ka šogad vidusskolas 12. klase bijusi ļoti spēcīga. Starp skolēniem bijuši vairāki, kas piedalījušies valsts olimpiādēs, viena skolniece tikusi apbalvota ar valsts simtgades stipendiju un kopā ar vēl vienu klasesbiedreni saņēmusi Ministru prezidenta atzinības rakstu.

“Skolotāji arī ir ļoti lieli malači,” pedagogu ieguldījumu savukārt uzsvēra skolas direktore.

Arī Aizputes vidusskolas absolventi šogad teju visos eksāmenos apsteigušu valsts vidējos rādītājus. Latviešu valodas eksāmenā sasniegti 57,2%, angļu valodā 76,2%, nedaudz atpaliekot vien matemātikā, kur uzrādīti 33,1%, kamēr vidējais vērtējums valstī ir 36,3%.

Līdzšinējā Aizputes novada Izglītības nodaļas vadītāja Elita Malkova skaidroja, ka rezultāti gan ir mazliet zemāki nekā pērn, tomēr vērtējami kā labi. “Pamatā bērni attālināti ir mācījušies cītīgi. Visvairāk priecē angļu valoda, bet matemātikā šiem skolēniem bija zemāks vērtējums arī 9. klases eksāmenos. Ātri iekritām zaļo novadu sarakstā, no marta gandrīz visu laiku varējām mācīties klātienē. Pedagogi papildus strādāja ar skolēniem individuālās nodarbībās, tas bija labs palīgs,” speciāliste komentē.

Individuālās konsultācijas palīdzēja

Vienīgā vidusskola Dienvidkurzemē, kurā tika kārtoti visi izvēles eksāmeni, bija Z. Mauriņas Grobiņas novada vidusskola, norāda skolas direktora vietniece izglītības jomā Santa Karule. “Atbilstoši karjeras un augstskolas izvēlei jaunieši kārtoja to, kas viņiem nākotnē būs vajadzīgs. Kopumā mūsu rādītāji ir augstāki nekā valstī vidēji.

Lai gan attālinātajam mācību procesam ir sava negatīvā ietekme, nevar apgalvot, ka tas ļoti spēcīgi ietekmējis eksāmenu rezultātus. Esam apmierināti,” viņa saka.

Latviešu valodas eksāmenu grobiņnieki nokārtojuši, par 13,7%, apsteidzot vidējos rādītājus Latvijas vidusskolās. Šajā eksāmenā sasniegti 64,9%, matemātikas eksāmenā 39,2%, bet angļu valodā 69,7%, turklāt kāds Grobiņas novada vidusskolas audzēknis angļu valodā ieguvis pat 90% vērtējumu.

Vaiņodes vidusskolas direktors Zigmunds Mickus laikrakstam atklāja, ka arī šīs skolas jaunākie absolventi eksāmenos ieguvuši augstāku vērtējumu par vidējo valstī. “Mazliet zemāki ir matemātikā, labi rezultāti ir angļu valodā, arī latviešu valodā vērtējumi nav sliktāki kā gadu iepriekš,” viņš sacīja, piebilstot, ka izvēles eksāmenus vaiņodnieki šogad nav kārtojuši.

Iekļūšana drošo novadu sarakstā, kas ļāva skolām atvērt durvis mācībām klātienē, par labu nākusi arī Nīcas vidusskolēniem. “Semestra pēdējā mēnesī skolēni klātienē varēja apmeklēt skolu, tas nostrādāja pozitīvi. Arī individuālās konsultācijas bija nozīmīgas, gatavojoties eksāmeniem. Kad var tikties klātienē un izrunāt visas neskaidrības, skolēnu motivācija uzreiz ir pavisam cita,” pastāstīja Nīcas vidusskolas direktores vietniece mācību darbā Antra Šakale, uzsverot, ka īpaši viņu priecē labie rezultāti matemātikā, kuri Nīcā pārsniedz vidējos rādītājus valstī.

“12. klasi audzināja tieši matemātikas skolotāja,” viņa atklāja vēl vienu faktoru, kas, iespējams, pozitīvi ietekmēja rezultātus. Nīcas vidusskolas absolventi eksāmenos matemātikā sasnieguši 41,7%, latviešu valodas eksāmena vidējie vērtējumi ir 59,6%, bet angļu valodā – 63,4%.