Pāri elektriskajam ganam aizlido lapots zars teju vesela koka lielumā, tad vēl vairāki. Dainis Girvičs smaidot noskatās, kā viņa septiņdesmit lutekļi metas virsū lielākajam gardumam. Dažās minūtēs pēc kazu uzlidojuma aplokā paliek pliki krūmu stumbeņi. “Apēd visu. Tikai nātres negaršo. Ja tiek laukā, dabū ciest arī sievas puķu dobes,” smej Durbes “Ezervēju” saimnieks.

Dainis un viņa dzīvesbiedre Anita nebija plānojuši audzēt kazas, pie pirmajiem ragaiņiem viņi tikuši pavisam nejauši. “Znots māca bērniem mūziku. Strādāja lauku skolā, viņam uzdāvināja kaziņu un āzīti. Šiem nebija, kur likt, atveda mums. Sākumā trencu ar visām kazām projām,” atceras Dainis. Tāpat viņiem gājis ar suņiem, kuru “Ezervējos” veseli četri. “Znotam skolā puisītis atnes kucēnu un saka, ka viņu ar visu suni dzenot no mājām ārā.”

Vaicāts, varbūt tik nedrošos klimatiskajos apstākļos Latvijā piensaimniekiem jāpāriet uz kazām, D. Girvičs saka, ka tām it kā vajag mazāk, bet četras govis vai 70 kazas tas pats gandrīz vien esot. Kazas gan slauc tikai reizi dienā. “Bija grūtāk, bet pagājušajā gadā par saņemtajiem ES maksājumiem nopirkām slaukšanas aparātu. Meita stundas laikā tiek galā ar visām. Ar rokām jau viņa tikpat ātri slauca, toties nu ir daudz vieglāk.” No kazas dienā varot izslaukt ap diviem litriem piena. Šogad “Ezervējos” izslaukums esot lielāks nekā pērn. Visdrīzāk tāpēc, ka kazas vairāk piebaro ar speciālo barību.

“Sākām sieru taisīt, pašiem iegaršojās, un noiets arī kaut cik ir. Nekas pāri nepaliek,” stāsta Dainis. Kādas 25 kazas ir slaucamas, un vairāk nemaz nevajag, uzskata saimnieks, jo tik liela siera realizācija neesot, lai ganāmpulku palielinātu. Ar sieriem eksperimentē Girviču meita Inga Stronga. Cilvēkiem joprojām esot aizspriedumi: vai, kaza, to sieru gan ne! “Kad pagaršo, saprot, ka nekādas piegaršas nav. Cits saka, nopircis veikalā, nav garšojis. Šis – o, cita lieta!” pārdošanas pieredzi atstāsta Dainis. 

Plašāk lasiet laikraksta “Kurzemes Vārds” 11. jūlija numurā.

#kvards-20180711-04#

16Skatīt galeriju