“Dzeja ir mans sapnis, mana būtība. Esmu pierakstījusi veselu kladi, bet citiem to nerādu,” Dace pastāsta, ka sacerēšanai iedrošinājusi sevi pati.

Iesākt neesot bijis grūti, jo

latviešu valoda viņai padodas un ir viens no mīļākajiem mācību priekšmetiem.

Šobrīd gan rakstīšanai ir mazāk laika, jo viņa viņa strādā. Būdama programmas “Ēdināšanas pakalpojumi” trešā kursa audzēkne, ir praksē Valsts sociālās aprūpes centra “Kurzeme” filiālē “Iļģi”. Tur viņa dara dažādus palīgdarbus: mizo dārzeņus, griež produktus, uzkopj telpas, tīra galdus.

Uz jautājumu, kā praksē klājas, atbild: “Lieliski!”

Kad saņems izglītības dokumentu, jaunā virtuves darbiniece gribētu strādāt līdzīgā darbavietā.

“Labprāt palīdzētu kādā kafejnīcā, kur virtuvē daudz darba. Tagad strādāju tā, ka jūtos kā īsta pavāre,”

jauniete apzinās, ka atrast darbu var būt pagrūti, taču cer nonākt kolektīvā, kurā jutīsies labi.

Dacei ir 22 gadi, un Padures pamatskolā, kur īsteno speciālās pamatizglītības un profesionālās izglītības programmas, viņa mācās sesto gadu.

“Kad pabeidzu Kalētu pamatskolu, vajadzēja apgūt profesiju. Audžubrālis mani iedrošināja nākt uz Padures skolu.

Vispirms izmācījos par būvnieci, bet gribēju apgūt vēl kaut ko un iestājos mācīties par virtuves darbinieci.”

Būvdarbu programmā viņa savā kursā bija vienīgā jauniete, pārējie – puiši.

“Man pašai bija pārsteigums, bet es nobeiguma eksāmenu nokārtoju no visiem vislabāk – uz deviņnieku. Tad jutos laimīga.”

Mācību gados Dace iesaistījusies dažādos pulciņos – aušanā, sportā, kokapstrādē. Sports viņai īpaši patīkot, jo tas ir kustība un spēks. Adīšanā ielauzījusies pati, skatoties video internetā.

“Tā es iemācījos, bet vēlējos darīt vēl kaut ko, un – tā bija dzeja.”

Skolniece novērtē skolotāju atbalstu, ko jutusi visus mācību gadus. Kad ir skumji vai grūti, varot ar viņiem izrunāties un kļūstot vieglāk. Viņai ir arī uzticami draugi, ar kuriem varot padalīties, ja sāp sirds.

Dace atzīst, ka ir emocionāla un arī jūt līdzi citiem cilvēkiem. Strādādama praksē, iepazīst pansionātaiemītniekus, un dzīvesstāsti ir dažādi, tāpat – kāds veselāks, bet kāds sasirdzis.

“Ja viņiem sāp, tad var arī man sāpēt,”

teic virtuves darbiniece.

Dace atzīst, ka viņai ļoti svarīga ir ģimene. Meiteni audzinājusi audžumamma, kurai bijuši daudzi pieņemti bērni. “Viņai varētu būt zelta sirds,” audžumeita saka pateicībā.

Pati cenšas palīdzēt mammai, kad vien tas iespējams.

Visiem cilvēkiem viņa novēl mīlestību un sirsnību, un labu veselību: “Tas ir vajadzīgs mums visiem.”