Ziemupes jūrmalas stāvlaukumā 21. martā pulksten 6.15 Ziemupes folkloras kopa aicina visus kopīgi sagaidīt pavasara saulgriežus – ar mutes mazgāšanu jūrā, putnu dzīšanu un citām senajām tradīcijām. Par to vēsta folkloras kopas idejas autore un iniciatore Daina Vanaga.

Ziemupes folkloras kopa, kā stāsta tās idejas autore, ir mazs optimistu pulciņš, kas vēlas sagaidīt saulgriežus tā, kā to agrāk darījuši mūsu senči. Tāpēc arī nolemts šādu kopā sanākšanu sarīkot. “Izdomājām, ka mums to vajag un mēs to gribam,” saka viena no sarīkojuma organizatorēm. Iespēju sagaidīt pavasara saulgriežus neierastāk nolemts sniegt arī citiem, kas varbūt to ir vēlējušies, bet nav varējuši piedzīvot. Kāpēc svarīgi neaizmirst par senajām tradīcijām? Tāpēc, ka tajās ir spēks un ar to palīdzību iespējams savstarpēji mijiedarboties, spēcināties: “Ja ticam, tad tā arī būs – kļūsim stiprāki, veselāki, skaistāki.”

“Esam kļuvuši tik atkarīgi no elektrības, televīzijas, medijiem, ka brīžam aizmirstam, kas ir visa pamatā. Kādreiz neinteresējās par svešām dzīvēm tā, kā tas ir tagad,” D. Vanaga piebilst.

Saulgriežu sagaidīšana sniegšot iespēju uzzināt ko jaunu un, iespējams, arī pavērties uz dzīvi no citas puses. Laiks, kad tiks dziedātas saules dziesmas, varētu būt atbilstošs brīdis pārdomām. “Kad dziedam kopā, es jūtu spēku un piepildījumu,” viņa atzīst un piebilst, ka šis pasākums varētu sniegt gandarījumu dienai, nedēļai vai pat visam mēnesim. “Ko katrs vēlas no tā visa, to arī sagaidīs.”

Šis nebūšot masu pasākums. “Tas ir katram priekš sevis. Varbūt tā ir iespēja iepriecināt citus.”     

Šāds sarīkojums notiek pirmo reizi, taču folkloras kopas pārstāve cer, ka ne pēdējo. “Paši to darām pirmo reizi pēc visiem priekšrakstiem.” Saulgriežu svinēšana katrā Latvijas malā, ciemā, sētā vai ģimenē niansēs esot atšķirīga. Piemēram, Latgalē šajā laikā putnus nedzenot. Šī paraža izpaužas ar pēc iespējas skaļāku dziedāšanu un kārkla vicītes mešanu mežā. Tā tiekot aizdzīti ļaunie gari.

Agrajā rīta stundā Ziemupes stāvlaukumā sanākušis izpildīs ne vien šo rituālu, bet arī dedzinās ugunskuru, sitīs olas, šūposies un mielosies ar pašu nestajiem raušiem vai citu mielastu.

Dana France,
“Kurzemes Vārds”