Dzīvnieku aizstāvji pulcējas līdzjūtības akcijā pie “Kurzemes gaļsaimnieka”
Padsmit cilvēki ar plakātiem rokās vakar dienas vidū vairākas stundas pavadīja starptautiskās dzīvnieku aizstāvības kustības ”Animal Save Movement” atzara Latvijā ”Riga Animal Save” rīkotajā līdzjūtības akcijā pie uzņēmuma ”Kurzemes gaļsaimnieks” Paplakā. ”Mūsu mērķis ir pakāpeniski panākt, ka var nedarīt pāri dzīvniekiem, sevišķi, ja zinām, ka tie jūt un cieš,” sacīja organizators Sandris Ādminis, kurš uzskata, ka neēst dzīvnieku izcelsmes produktus mūsdienās ir vairāk nekā iespējams.
Linda Kilevica
"Kurzemes Vārds"
Iepriekš šādas līdzjūtības akcijas notikušas Vidzemē un Zemgalē. Miermīlīgās pulcēšanās pievērš sabiedrības uzmanību dzīvniekiem, kurus no to audzēšanas vietām ved uz nokaušanas vietām, viņš pastāsta. ”Savā ziņā cilvēki jūt dzīvniekiem līdzi, bet ikdienā neredz,” uzsver dzīvnieku aizstāvis.
Viņš ievācis ziņas, ka Latvijā esot aptuveni 80 reģistrētas kautuves. Pagājušajā gadā nokauti vairāk nekā 21 miljons dzīvnieku. ”Kautuve, pie kuras šodien esam, ir ar ļoti lielu jaudu, spēj stundas laikā nokaut 150 cūkas,” norāda S. Ādminis. Ar kautuvju vadību vienojušies, ka kravas automašīnu šoferi uz dažām minūtēm piestāj, sanākušie pieiet, paskatās, nofotografē dzīvniekus un atvadās no viņiem. “Viena mūsu kustības pamatvērtībām ir labestība, mēs nevienu nevainojam un neapsūdzam,” norāda S. Ādminis.
Akcijas dalībnieces Anna Vilnīte no Rīgas un Lāsma Miščenko no Tiņģeres šeit esot tāpēc, ka uzskata – ja kāds neatbrauc un nepaskatās, tad dzīvnieki neredzami piedzimst, nodzīvo un aiziet. Tā neesot godīgi.
”Es labprāt nebrauktu, jo te ir kā bērēs. Ja vēl vestu dzīvniekus, tas būtu šausmīgi,”atzīmē Lāsma.
Pievērsties vegānismam Annu pamudinājusi sirdsapziņa. ”Sākumā bija grūtāk, jo apkārtējie rauc uzacis un brīnās. Kad sešus gadus nodzīvo kā vegāns, bet joprojām esi dzīvs un vesels, vismaz skeptiskas vecmāmiņas pieklust,” viņa pastāsta.
Savukārt Lāsma sākusi domāt, ko apēd, kad atmetusi smēķēšanu. ”Sapratu, ka man nepatīk gatavot gaļu, bez tās esi paēdis un laimīgs. Mana mamma arī vairs nelieto uzturā gaļu. Tas ko viņai mācīja laikā, kad cilvēkiem vienkārši vajadzēja izdzīvot, nav tas pats, kā varam dzīvot šodien,” viņa norāda.
Vai dzīvnieku aizstāvji ņem vērā arī sociālo kontekstu? Paplakā gandrīz nav citu darbavietu, šeit darbu atrod cilvēki no visa bijušā Priekules novada un tālākas apkaimes. ”Mēs nespecializējamies sociāli ekonomiskos jautājumos,” saka S. Ādminis. Taču citur Eiropā parādās iniciatīvas, kas piedāvā tostarp konsultācijas uzņēmumu un darbinieku pārkvalifikācijai.
S. Ādminis min, ka sūtījis e-pastus SIA ”Kurzemes gaļsaimnieks”, tie palikuši bez atbildes. Sazvanījis uzņēmumu un uzzinājis, ka vadība līdz augusta beigām esot atvaļinājumā. Neviens pārstāvis pie piketētājiem neiznāca.
Uzņēmuma valdes priekšsēdētāja Aksana Jansone uzsver, ka viņai neesot skaidrs, par ko diskutēt ar dzīvnieku aizstāvjiem un par ko būtu jātaisnojas, jo licencēta kautuve strādājot stingrā kontroles institūciju uzraudzībā,
ievērojot visus noteikumus, bet šoferiem veikta apmācība, kā pārvadāt dzīvniekus.
Viņa pastāsta ”Kurzemes Vārdam”, ka tikai no kāda darbinieka, kurš redzējis ierakstu vietnē Facebook, uzzinājusi, ka akcijas dalībnieki tiešām ir atbraukuši. ”Mēs visu laiku skatījāmies pie centrālajiem vārtiem, ka neviena nav. Bet viņi stāv pie Priekules ceļa, pie vārtiem, kurus nelieto!” saka vadītāja. Turklāt dzīvnieku transports šajā laikā nebraucot. ”Brauc divas mašīnas dienā ar 12 stundu intervālu, kas vajadzīgs, lai cūkas šeit atpūšas un nomierinās. No rīta ieved līdz pulksten desmitiem, otra mašīna brauc vakarā. Te nav tik liela kautuve, ka ik pēc stundas cūkas pieved,” viņa pastāsta.
