Jāparāda, ka mēs tiešām to visu audzējam, ne tikai gudri runājam, saka SIA “Paipas dārzeņi” saimnieks Andris Paipa un dodas uz tīrumu un siltumnīcām. Vagās briest kāposti un bietes, zem lielajām lapām slēpjas apaļi ķirbji. Siltumnīcā lielāki un mazāki tomāti karājas iespaidīgās virtenēs un gurķīši gaida ceļu uz tirgu. Nīcas dārzeņu audzētājs stāsta, ka šogad viss normāli izaudzis. Vai nedaudz agrāk vai vēlāk, nevienam neesot laika pētīt. “Kad ir izaudzis, ir cilvēki, kas dara, un labi laika apstākļi, tad ņemam nost.”

“Mums te ir divi uzņēmumi,” skaidro saimnieks. “SIA “Paipas dārzeņi” un mājražotāja Lauma Paipa. Sen atpakaļ audzējām dārzeņus lielās platībās, atdevām bāzē lielveikaliem. Tas bija fizisks roku darbs, bet iepirkuma cenas – ļoti zemas. Domājām, kā mēs varētu produkcijai iedot pievienoto vērtību. Pastaigājām pa kulinārijām, redzējām, par cik iepērk vārītas bietes. Es taču arī varu izvārīt to bieti! Kad toreiz vaicāju Pārtikas un veterinārajam dienestam, vai drīkstu vārīt bieti un pārdot tirgū, man atbildēja, ka nav likuma, kas to aizliedz. Tā mēs paņēmām Pētertirgū skārņos vietu.”

Palika SIA, lai sadarbotos ar vairumtirdzniecības bāzi, bet sieva kļuva par pašnodarbināto. Viss, ko tirgo, ir pašu ražots. “Viens no iemesliem, kāpēc izvēlējāmies mājražošanu, – mums nav kur uzglabāt to lēto produkciju. Lielie audzētāji tirgo savus apjomus visa gada garumā un pelna no apgrozījuma. Bet mēs cenšamies dzīvot no pievienotās vērtības,” skaidro A. Paipa.

Kartupeļu platības sākuši palielināt, jo to novākšanu un fasēšanu var mehanizēt, nopirkts šķirotājs. Šogad iestādīti astoņi hektāri. Kartupeļu līnija atrodas vecātēva 1939. gadā celtajā šķūnī, kas aizvien labi saglabājies. To vajag vēl pielabot, lai ierīkotu glabātuvi, kur savest novākto ražu lietus laikā.

“Paipu” audzētie kartupeļi nopērkami Latvijas lielveikalos. “Ja atrod bāzi, kura strādā ar lielveikaliem, ja tiec tajā iekšā, tad esi arī lielveikalos. Kvalitāti, protams, vajag, nekādus gružus tur nevar atdot. Drātstārpi kartupeli sagrauzuši – tur ir divi melni punktiņi. Patiesībā nekas tam nekait, bet met vien miskastē. Jo cilvēki vispirms ēd ar acīm un tad mutē liek. Mēs esam integrētie audzētāji, kuriem ir jāatskaitās visa gada garumā par visu. Kādu ķīmiju lieto, kad ar, kad kultivē, cik kaisa minerālmēslus. Tad ar tevi arī lielveikali strādā. Ja neesi integrētais, par tiem vari aizmirst. Man tā ķīmijas padarīšana riebjas, bet citādi jau nav biznesa,” stāsta A. Paipa.

Pārējo dārzeņu audzēšanu samazinājuši līdz apjomam, ko var pārdot paši. Dārzeņu mazgāšana un tīrīšana vešanai uz bāzi bija roku darbs, kas neatmaksājas. “Troksnis un putekļi, biznesa tur nav. Apstrādājam pāri desmit hektāriem zemes. Pārējo iznomājam kaimiņam graudaugiem,” skaidro saimnieks.

Plašāk lasiet laikraksta “Kurzemes Vārds” 1.septembra numurā.

#kvards-20170901-06#