Sakas novada iedzīvotājs Džonijs Helde, kurš atzinies Strantes – Ulmales stāvkrasta kāpu postīšanā, nomaksājis nelielu daļu no viņam piespriestā 350 latu naudassoda, pastāstīja Liepājas Reģionālās vides pārvaldes vadītājs Leonīds Zeļenskis. Savukārt amatpersonas prāto, kā izvairīties no līdzīgiem gadījumiem un nodrošināt piekrasti ar legāliem piebraucamajiem ceļiem pie jūras.

“Džonijs Helde patlaban ir samaksājis 30 latus, tā ir tikai aptuveni 11 daļa no naudassoda apjoma,” klāstīja L.Zeļenskis. Viņš konsultējies ar juristu, kurš apgalvojis, ka Dž.Heldem visa summa ir jāsamaksā mēneša laikā, tas ir, līdz 29. jūlijam. Ja līdz šim datumam naudassods nebūs samaksāts pilnā apjomā, LRVP ir tiesības vērsties ar prasību tiesā, lai atlikušo summu no Dž.Heldes piedzen tiesu izpildītāji. L.Zeļenskis gan atzīst, ka šajā ziņā varētu rasties sarežģījumi, jo sodītā persona ir bezdarbnieks, un diez vai viņam pieder kāds vērtīgs īpašums, pret kuru vērst parādu piedziņu. Bez tam LRVP vadītājs aizvien ir pārliecināts, ka Dž.Helde, ja arī tiešām izpostījis kāpu, tad pēc kādas citas personas pasūtījuma. Pats bezdarbnieks gan apgalvo, ka darījis to pēc savas iniciatīvas.
Jau rakstīts, ka pirms diviem mēnešiem kāds patvaļīgi bija paplašinājis nobraucamo ceļu Bukuraga kāpās, tādējādi Strantes – Ulmales stāvkrastā radot noslīdējumus. Šādi darbi īpaši aizsargājamā dabas teritorijā bija jāsaskaņo ar vidi kontrolējošām institūcijām. Nodarītajā atzinās Dž.Helde, lai gan aizdomas krita uz kādu no tuvējā zemesgabala īpašniekiem, kas ir sabiedrībā pazīstama persona un kuras īpašumu Dž.Helde tās prombūtnes laikā pieskatīja. Zīmīgi, ka zemes īpašnieki aizraujas ar ūdenssportu un nobrauktuves izveidošana viņiem ir ļoti izdevīga.
Pati kāpa no postījuma sākusi atgūties un pārklāties ar augu segu, apgalvoja Sakas Novada domes priekšsēdētājs Uldis Kristapsons. Patlaban tiek izstrādāts kāpas atjaunošanas projekts, jo eksperti atzinuši, ka ar ģeotekstila izklāšanu, kā sākumā bija plānots, pilnvērtīgi kāpu nostiprināt nevarēšot.
Papildu tam amatpersonas prāto par stratēģiju, kā atrisināt problēmas ar piekļūšanu jūrai, lai izvairītos no līdzīgām situācijām, kā noticis Bukuragā. U.Kristapsons jau iepriekš paudis, ka 26 kilometru garā posmā ir tikai piecas piebrauktuves. Ja jūrā tuvu piekrastei notiku nelaime, piemēram, avarētu kuģis vai izlītu nafta, glābējiem būtu grūti piekļūt nelaimes vietai. “Es sazinājos ar Vides ministrijas Dabas aizsardzības departamenta vadību, un mēs secinājām, ka sadarbībā ar pašvaldību ir jāizstrādā stratēģija, kā nodrošināt piebrauktuves jūrai. Tāpēc Pavilostā tiks rīkota tikšanās, kurā visas ieinteresētās puses izklāstīs savas vēlmes un vajadzības, kas būs par pamatu stratēģiskajam izvērtējumam,” piebilda L.Zeļenskis.