“Pēc ekspedīcijas man bija viena sausa vieta – bikšu josta,” balsij viegli trīcot no vāji slēptas sajūsmas, sacīja Vērgales Tūrisma informācijas centra vadītāja Daina Vītola. 7.jūlijā, dienā, kad lietus bija nolēmis salīt avansā krietnu laiku uz priekšu, dabas pētnieku un vēsturnieku pulciņš līdz padusēm brida pa slapju zāli, meklējot dabas un vēstures objektus Cīravā, Ziemupē un Sakā.

Atklāj senākos kulta akmeņus

Galvenais nolūks bija šajā teritorijā apsekot bedrīšakmeņus – nepārvērtējamu vēstures liecību, stāsta ekspedīcijas vadītājs, vēsturnieks, dabas pētnieks un Latvijas Petroglifu centra vadītājs Andris Grīnbergs. Dziļos mežos starp Dunalku un Cīravu apskatīti divi Mūrnieku akmeņi, viens no tiem atklāts tikai pirms diviem gadiem. Bet šā gada sākumā pētnieki atraduši vēl vienu šādu akmeni Medzes pagastā pie Spicā kalna, arī to ekspedīcija novērtējusi.

“Bedrīšakmeņi ir senākie kulta akmeņi, kādi vien Latvijas teritorijā atrodami, tie tapuši vēl pirms mūsu ēras,” paskaidro A.Grīnbergs. Citas senvēstures liecības, piemēram, apmetņu vietas, slēpj zeme, bet šie rokām apstrādātie kulta akmeņi ir iespēja senvēsturi skatīt un aptaustīt ikvienam. “Liepājas rajonā pēdējos gados ir atklāti vairāki jauni bedrīšakmeņi, ar to šī puse no senvēstures viedokļa ir īpaši interesanta,” piebilst pētnieks. Šo īpašo dabas un vēstures pieminekļu pētniecību visā Latvijas teritorijā, arī Liepājas rajonā, atbalsta Valsts Kultūrkapitāla fonds.

Starp citu, bedrīšakmeņu atklāšana pēdējā laikā sekmējusies visur Latvijā, tagad apzināti jau 40. Taču atrast nav viegli, nezinoša acs tos neieraudzīs.

Sasien leģendas un faktus

Ekspedīcijas dalībnieki fiksējuši arī ļoti īpašu liepu Balgāļos, Vērgales pagasta Ziemupē. Kaut arī tās apkārtmērs – 5,84 metri – vēl ne tuvu neļauj to pieskaitīt Latvijā resnākajām, tās ļoti labais veselības stāvoklis tai ļaus vēl augt un augt, ir pārliecināts A.Grīnbergs. Īpašu šo koku dara arī kuplais sazarojums, kas sākas netipiski zemu.

Dabas pētnieku un vēsturnieku grupiņa apskatījusi arī vairākus citus objektus, piemēram, Ziemupes akmeņu krāvumu, kas pēc beidzamajām ziņām esot dabas veidots, Ķintu aku, Bērziņu avotus Dzērves pusē. “Ķintu aka ir ļoti interesants un labi saglabājies objekts. Turklāt vietējie iedzīvotāji ir labi informēti – viņi zina, ka ap 1700.gadu te dzīvojis stiprinieks Ķints, kurš aku izracis, un tas mums ļauj secināt, ka šis objekts tiešām tapis 17. vai 18.gadsimtā,” vēsturnieks un dabas pētnieks raiti saliek kopā leģendas un faktus, radot vēsturi.

Ekspedīcijā piedalījās četri rīdzinieki – A.Grīnberga ideju un domu biedri – un divas ziemupnieces – D.Vītola un viņas meita Laila. Tas bija aizraujoši, tie ir brīnišķīgi cilvēki, kuri dara šo darbu tāpēc, ka tas viņiem ļoti patīk, saka Vērgales TIC vadītāja. Viņa jau apsver domu par piedalīšanos kādā ekspedīcijā arī ārpus mūsu rajona robežām.

Šādi sarīkojumi kopā ar cilvēkiem, kuri ieinteresēti alu, akmeņu, koku, kā arī citu dabas un senatnes lietu pētīšanā visā Latvijā, notiekot diezgan regulāri. Šogad tāda ekspedīcija jau bijusi Kazdangas pusē, kur izdarīti interesanti novērojami. Liepājas rajonā šogad paredzēta vēl viena, kad tikšot meklēts Dzeņu upurakmens Sakas novadā.

Induļa Krauzes foto

Ieva Bērziņa (no kreisās), Daina Vītola, Andris Grīnbergs, Agnese Krauze un Laila Vītola pie Mūrnieku bedrīšakmens Cīravas puses mežā.