Martā uzņēmums “Iecavnieks” rīkos semināru tiem Kurzemes lauksaimniekiem, kas vēlas nodarboties ar eļļas linu audzēšanu. Pagaidām interese par to šaipusē vēl esot neliela, bet tas mainīsies līdz ar plašākas informācijas iegūšanu, uzskata “Iecavnieka” pāstāve.

Februārī “Iecavnieka” pāstāvji par šo kultūru un tās audzēšanu jau stāstīja seminārā Durbes novadā. Toreiz zemnieku interese īpaši liela neesot bijusi, stāsta novada lauksaimniecības konsultante Maija Lankupa.

Kurzemē par šīs kultūras audzēšanu interese ir mazāka nekā pārējos Latvijas reģionos, atzīst SIA “Iecavnieks” augkopības projektu vadītāja Anita Vismane. Tiesa, pirms dažiem gadiem tāda pati skeptiska attieksme bijusi pret rapša audzēšanu. Esot arī tādi zemnieki, kas pirmajā brīdī saka nē, bet pēc tam pārdomā un viedokli maina. “Latvietim jau ir tā, ka viņam vajag vispirms par visu pārliecināties,” piebilst A. Vismane.

Nereti ļaudis arī jaucot eļļas un šķiedras linus, bet tās ir pavisam atšķirīgas kultūras.

“Linu produkcija šobrīd ir pieprasīta,” A. Vismane skaidro, kāpēc tāda interese par to audzēšanu. “Un mums savukārt ir pārstrādes iespējas.” Uzņēmums esot gatavs pieņemt pārstrādei ap seštūkstoš tonnu linu, šobrīd tam iepirktas sēklas, no kurām varētu izaudzēt apmēram pusi šī apjoma. To nevarot izdarīt viens vai daži audzētāji, tāpēc “Iecavnieks” visos novados meklējot zemniekus, kas gatavi sadarboties. A. Vismane arī norāda, ka nav nepieciešams apsēt lielas platības.

Latvijā vēl aizvien darbojas divas šķiedras linu pārstrādes rūpnīcas – Krāslavā un Rēzeknē. Rēzeknieši turklāt esot izrādījuši interesi arī par sadarbošanos ar eļļas linu audzētājiem, iepērkot pārstrādei stiebrus. “Tā arī būtu tā ekonomikas iedzīvināšana,” uzskata A. Vismane.

Plašāk lasiet laikraksta “Kurzemes Vārds” 20. februāra numurā.