Pagājušajā nedēļā Jūrmalā risinājās starptautisks piena vadības forums. To organizēja Zemkopības ministrija un Lauksaimniecības datu centrs, un tajā apsprieda aktuālus nozares ražošanas jautājumus, kā arī centās rast kopēju viedokli par kvotu turpmākas ierobežošanas un iespējamās atcelšanas lietām. Apspriedē mūsu valsti pārstāvēja desmit redzamākie piena pārstrādes uzņēmumi. No mūsu rajona šādu godu bija izpelnījusies Kazdangas pagasta “Elpa”.

Tās valdes priekšsēdētājs Gundars Sisenis palepojās, ka forumā ne tikai piedalījies, bet arī prezentējis tur “Elpas” produkciju. Atsauksmes bijušas iepriecinošas. No Jūrmalas kazdandznieku ražojumu paraugi līdz ar to aizceļojuši uz 15 Eiropas valstīm. Sarīkojums bijis lietišķs, domāts par to, kā strādāt efektīvāk. Tāpēc vērtīgas esot arī tajā dzirdētās atziņas. Vienubrīd diskusijas degpunktā nonākuši mūsu dienvidu kaimiņvalsts piena pārstrādātāji. Vācijas delegācijas pārstāvji neesot varējuši saprast, kāpēc Lietuvā, kur piena cenas ir viszemākās, pārstrādes uzņēmumi tomēr cenšas par augstāku cenu iepirkt slaukumu Latvijā. Kaimiņvalsts pārstāve atbildējusi, ka šāds paradokss esot saistīts ar to, ka Lietuvā ir ļoti daudz apjomos mazo piena ražotāju, kuri gan spēj saražot vislētāko pienu, taču nespēj nodrošināt daudzumu, kas nepieciešams pārstrādātājiem, lai konkurētu Eiropas Savienības tirgū.

Forumā noskaidrojies, ka lauksaimnieciskos ražotājus bažīgus dara arī piena kvotu cenu atšķirības Eiropas tirgū. Piena kvotu sistēma tika ieviesta 2004.gada 1.maijā, un tās mērķis bija nodrošināt piena ražošanas un realizācijas uzskaiti un kontroli. Taču patlaban kvotas Eiropas Savienības valstīs ir iespējams realizēt, kā arī iegādāties par augstu cenu, tāpēc jaunajiem zemniekiem ir problēmas uzsākt saimniekošanu. Kā pastāstīja Gundars Sisenis, Polijas pārstāvji sūdzējušies, ka kvotas būtiski iegrožo ražošanu, bet par to pārsniegšanu jāmaksā nesamērīgi augsti naudassodi, kas sniedzas miljonos eiro. Forumā izskanējis arī viedoklis, ka katrai valstij vajadzētu pārdomāt piena kvotu piemērošanas struktūru, lai varētu mīkstināt paredzētās kvotu atcelšanas sekas. Ministrs Mārtiņš Roze, piemēram, rosinājis līdz 2015.gadam pakāpeniski palielināt kvotu daudzumu. Tas pavērtu iespēju apzināt apjomus, ko katras valsts piensaimnieki spēj sasniegt līdz kvotu atcelšanas brīdim un ļautu valstīm labāk plānot piensaimniecības attīstību.

Pēteris Jaunzems,
“Kurzemes Vārds”