23. un 24. oktobrī Durbē gaidāmā mūzikas, mākslas un
vietējās ražas festivāla ”Zemlika” koncertu programmu papildina un reizē pilnīgo
vēl vairāki mūziķi un to kolektīvi.

Kā portālu informē festivāla pārstāvji, koncertu programmu papildinās Beļģis Metjū
Vandekerhofe (Mathieu Vandekerckhove), kurš solo projektu ”Syndrome” vēl
primitīvā formā aizsāka pirms aptuveni desmit gadiem. Mūziķis, kuru plašāks
klausītāju loks pazīst kā dalībnieku kolektīvos ”Amenra”, ”Kingdom” un citos,
gadiem ilgi ir apguvis un pētījis iedvesmas un skaņdarbu radīšanas procesus kā
veidu labāk iepazīt sevi, nodoties meditācijai un, galvenais, negatīvo enerģiju
caur mūziku pārvērst pozitīvajā. Iespējams, varētu likties, ka iepriekš savā
radošajā darbībā Metjū ir bijis ”viens no” dažādu kolektīvu dalībniekiem,
iespējams, palicis kāda cita kolēģa ēnā. Piemēram, 2010. gada oktobrī Metjū jau
viesojās Rīgā kā amerikāņu kolektīva ”A Storm Of Light” otrais ģitārists. 2012.
gadā notika pagrieziens – Metjū publiskoja episko, 28 minūtes ilgo un dēlam
Volfam veltīto skaņdarbu ”Now And Forever”. Kopš tā brīža ”Syndrome” regulāri
sniedz solo koncertus, uzstājas festivālos, pēc iespējas daudz laika veltot
ģimenei.

Edgara Šubrovska
vārds lielākajai daļai vietējo mūzikas cienītāju komentārus neprasa. Iespējams,
nepagurstošākais neatkarīgās skatuves ”strādnieks”, kurš pazīstams ne tikai kā
vairāku nu jau leģendām apvītu kolektīvu (”Kartāga”, ”Hospitāļu Iela”)
dzinējspēks, bet arī nozīmīgs ierasti tik strikti nodalītās ”populārās” un
”nepopulārās” mūzikas savedējs. Ar viņa vārdu pēdējos gados saistītie kolektīvi
”Gaujarts” un ”Manta” ir vienlīdz gaidīti kā nelielos alus pagrabos pie valsts
austrumu robežas, tā festivālu pļavās Vidzemes jūrmalā un TV ekrānos.
Sestdienas vakarā Durbē Edgars Šubrovskis kopā ar vēl kādu pagaidām neatklātu,
bet nojaušamu viešņu atskaņos savus autordarbus rimtā un intīmā gaisotnē.

Dueta no Londonas ”Vision Fortune” viesošanās Durbē būs pirmā viņu vizīte Baltijas
valstīs. Gada sākumā cienījamās izdevniecības ”ATP Recordings” paspārnē
izdotais otrais albums ar apzināti maldinošo nosaukumu ”Country Music” ir zīmīgs
ambientu skiču un raupjas elektronikas apvienojums, kas apgrūtina šīs mūzikas
kategorizāciju. Iespējams, tieši tāpēc ”Vision Fortune” iederas un muzicē tik
dažādos mūzikas simpozijos kā ”SXSW” un ”Liverpool Psych Fest”, ”Incubate
Festival” un ”All Tomorrow’s Parties”, atzinīgi par viņu daiļradi izsakās gan
”The Financial Times”, gan žurnāls ”NME”. Jautāti, kā klausītājam vislabāk
piedzīvot ”Country Music”, mūziķi iesaka: ”Vislabākā vieta, lai to klausītos, ir
dzīvojamā istaba ar labu skaņas sistēmu, vēlams – ar iespēju izcelt ieraksta
basa līnijas. Vēlā naktī, ar bažīgu sajūtu, iespējams, kailam, apkure uzgriezta
līdz maksimumam, rokās Baltais krievs, fonā filma ”Karlito ceļš” bez skaņas,
tupus piepūšamajā baseinā ar siltu ūdeni. Ja tas nav iespējams, tad līdzēs arī
pieklājīgas austiņas.”

”N” ir vācu eksperimentālās mūzikas mākslinieka no
Dortmundes Helmūta Neidharda (Hellmut
Neidhardt) lakonisks skatuves vārds. Viņš pārstāv cienījamās izdevniecības
”Denovali Records” mūziķu saimi, ar kuru festivālam ”Zemlika” jau no pirmās
dienas ir īpašas attiecības. ”N” daiļradi un pieeju muzicēšanai iespējams dēvēt
par ”mirkļa spoguli” – neatkarīgi no iepriekš plānotā un gatavošanās, katra
uzstāšanās, ierakstu sesija ir īstuma un attiecīgā brīža apliecinājums. ”N”,
viņa instrumenti un pastiprinātāji ir tie, kas ataino mirkli. Bez iepriekš
ierakstītām, reproducētām skaņām vai motīviem. H. Neidhards savus ierakstus, to
izdevumus numurē, un veic ar pirmo piegājienu. Viņaprāt, tikai tā iespējams
noķert un censties iemūžināt jauna darba svaigumu tā rašanās laikā vai uzreiz
pēc tam.

Jairs Elazars Glotmans (Yair
Elazar Glotman) ir izraēļu izcelsmes klasiskajā mūzikā izglītojies
komponists un kontrabasists, kurš dzīvo Berlīnē. Jūlija vidū ar izdevniecības
”Subtext Recordings” gādību klajā nāca viņa albums ”Études”. Tas ir biedējošu
un reizē skaistu desmit skaņdarbu apkopojums, kuros Glotmans cenšas atklāt
jaunu, iepriekš iespējams slēptu kontrabasa rezonansi un tās pavērtās iespējas
mūzikā. Aizmirstot par dažādiem neapzinātiem procesiem un instrumenta spēles
iemaņu attīstīšanas laikā uzkrāto ”muskuļu atmiņu”, J. E. Glotmans jaunajā
ierakstā dodas iepriekš neiezīmētās kontrabasa akustikas un dinamikas
teritorijās, atsedzot un attīstot jaunas un ārkārtīgi saistošas skanējuma
nokrāsas. Albumu ieteicams klausīties atkārtoti un vairākkārt, jo ar katru
ieklausīšanās mēģinājumu atklāsies arvien jaunas nianses.

”Klavikon” jeb Leons Mičeners (Leon Michener) rada ”elektronisko mūziku”, neizmantojot tik ierastos
paņēmienus. Proti, bez t. s. ”cilpošanas” tehnikas, bez klēpjdatoriem, bez
sekvenceriem. Tā visa vietā viņš izmanto īpašu pastiprinātu sagatavotu (no ‘prepared’ angļu val.) klavieru sistēmu.
88 klavieru taustiņu iespējas viņš paplašina ar dažādām paša inovācijām un
atrastiem priekšmetiem – paša veidotu skaņas noņēmēju, suni-robotu u. c.
Rezultātā saplūst dažādas ritma kaskādes un basa līnijas ar abstraktu skaņu
ainavām. Virtuozās spēles tehnikas un ”dzīvajā” analogi procesētā skaņa
sasaucas gan ar Štokhauzena un Keidža pārstāvēto klasisko tradīciju, gan,
piemēram, Amona Tobina (Amon Tobin)
un ”Bochum Welt) daiļradei raksturīgo deju mūziku. Rezultāts ir ass un skaidrs
skats uz mūsdienu akadēmisko mūziku un tās attiecībām ar izteikti atšķirīgām un
mūslaicīgām subkultūrām. Akurāt atbilstoši Gabriela Prokofjeva (Gabriel Prokofiev) vadītās izdevniecības
”Nonclassical”, kura materializē arī ”Klavikon” ierakstus, uzstādījumam.

Karla Bozulika (Carla
Bozulich) ir ”ārtpanka” provokatore – rakstniece, producente, kuratore,
multimediju māksliniece un ražīga mūziķe, ārkārtīgi īpaša balss jebkura žanra
kontekstā. Karlas daiļrade ir reizē brutāli raupja un īpatni tālredzīga.
Dzimusi Ņujorā, viņa uzauga Kalifornijā. Jau pusaudzes gados iesaistījās
dažādās mākslas norisēs – ierunāja dadaistu iedvesmotas vārsmas Gerija Keila
albumā, dziedāja grupās ”Neon Veins” un ”Invisible Chains”. Uz ilgāku laiku
pazudusi no skatuves, Karla atgriezās pagājušā gadsmita 90. gadu sākumā
izaicinot publiku dažādu spilgtu, bet apvienību ar īsu mūžu sastāvos. Plašākas
publikas atmiņā Karlas Bozulikas vārds, visticamāk, iegūlis kopš viņa kļuvusi
par daļu no Monreālas izdevniecības ”Constellation Records” saimes. Viņas
pirmais izdevniecības paspārnē izdotais ieraksts ”Evangelista” drīz vien kļuva
par viņas skatuves vārdu, aiz kura slēpās ik pa laikam mainīgs pavadošo mūziķu
sastāvs. Turpmākajos Karlas albums tā vai citādi piedalījušies liela daļa ap
izdevniecību, leģendāro studiju ”Hotel2Tango” un Monreālas skatuvi vispār
”rotējošo” mūziķu – Šazads Ismailijs (Shahzad
Ismaily), Tjerijs Amars (Thierry Amar),
Nadja Mosa (Nadia Moss) un citi. Lai arī
savā pēdējā albumā ”Boy” Karla lielāko daļu darba iznes uz saviem pleciem,
iespējams, pirmo reizi cenšoties iekāpt popmūzikas teritorijā, ik pa laikam
viņas ”pašizpētes rituālos” vai ”sarunās ar un par sevi”, par kādām var nosaukt
K. Bozulikas koncertuzstāšanās, pievienojas viemūziķi. Viņas koncertā Durbē
sagaidāms pārsteigums.

Piektais mūzikas,
mākslas un vietējās ražas festivāls “Zemlika” Latvijas mazākajā
pilsētā Durbē norisināsies 23. un 24. oktobrī. Zināms, ka bez augstākminētajiem
mūziķiem festivālā uzstāsies arī Anta Eņģele, kolektīvs ”Zāle” un grupa ”Martas
Asinis” no Latvijas, ”Mombu” no Itālijas,
”Stara Rzeka” no Polijas, ”Phurpa” no Krievijas, Džons Benss (John Bence) no
Lielbritānijas, Rīzs Čethems (Rhys Chatham) no ASV, Ēriks Šeno (Eric Chenaux)
no Kanādas un mūziķe ”Verveine” no Šveices. Festivāla
programma vēl tiks papildināta, jo arī šogad festivāls aptvers vairākas no
mākslām – mūziku, teātri, vizuālo mākslu un kino. Festivāla otrajā dienā notiks
zemnieku, amatnieku un godprātīgu un videi draudzīgu pārstrādātāju ražojumu
tirgus, galvenās lomas atvēlot Durbes un novada, kā arī tuvējo kaimiņu
saimniecībās gada laikā izaudzētajam, darbnīcās un ražotnēs paveiktajam.
Pasākuma laikā skolas ēdamzālē tiks ierīkots oficiālais festivāla restorāns,
kura ēdienkarte tiks veidota, izmantojot lielākoties tikai Durbes novadā
izaudzēto, izslaukto, sasieto un citādi saražoto.

Līdzīgi kā iepriekšējos gadus, arī šogad festivāla “Zemlika”
norises vietas Durbē būs vairākas – Durbes kultūras nams, A. Kronvalda
vēsturiskā skolas ēka, A. Kronvalda Durbes vidusskola, Durbes muzejs, Durbes
luterāņu baznīca un citas. Festivāla centrā joprojām noturot 17 dažādu mūziķu
un kolektīvu koncertus divu dienu laikā – no ģitārmūzikas līdz mūsdienu
akadēmiskajai mūzikai, no tautas jeb “folk” mūzikas līdz elektroniskajai deju mūzikai, un uz tiem tirgojot
biļetes, visas pārējās augstākminētās norises vietējiem un pilsētas viesiem
tiks piedāvātas bez maksas.