liepajniekiem.lv
Agrās šķirnes – divas
“Ja jūs būtu atbraukuši aizpagājušajā nedēļā – te bija sarkanas strīpas! Šobrīd gatavo ogu tik daudz nav,” saimniece stāsta, vezdama mūs pa rindstarpām.
Taču saule turpina krāsot arvien jaunus zemeņu ķekarus.
Ogām jāļauj nogatavoties līdz piesātinātam tumšam tonim. Pircēji grib tieši tādas, nevis sārtas, lai gan agrā ‘Asia’ ir salda, vēl būdama rozā.
Otra šķirne, kas šobrīd ražo, ir ‘Allegro’; citas agrās E. Brēdiķe neaudzē.
Savukārt laukā iestādīta viena vēlā – ‘Malwina’. Daļai šobrīd pāri agrotīkls, daļa vagu – neapsegtas. Mazliet būs, ko tirgot arī zemeņu pilnbriedā, bet uzsvars – uz pirmajām un pēdējām.
Uz tirgu ved, tikko lasītas, lai pēc skata būtu, kā saka, tirgus prece.
Zemeņu audzētāja ceļas pulksten četros, piecos ir jau siltumnīcā un lasa tirgum.
Dzīvo Nīcā, tā ka diendienā braukā.
Portāls liepajniekiem.lv Pētertirgū pie viņas galda sastapa pastāvīgo pircēju liepājnieci Annu Vīgneri. Todien viņa jau trešo reizi pirka šīgada Bernātu zemenes, bet pērn – regulāri visu sezonu.
“Es pērku Latvijas preces, atbalstu vietējos audzētājus.
Man pašai 30 gadu ir dārziņš, tā ka zinu, kādu darbu prasa zemenes. Ļoti cienu tos cilvēkus, kuri audzē,”
vaļsirdīgā pircēja atklāja, ka pati ogas ēd tikai svaigā veidā, bet ģimenei arī vāra ievārījumu un gatavo kompotu. Tiem zemenes pērk no E. Brēdiķes.
Untumainais pavasaris kultūraugu ļoti ietekmējis. Ilgi bija auksts, tad pēkšņi – karsts, pēc tam uzkrita sniegs. Tas uznāca, kad neapkurināmajās siltumnīcās zemenes jau ražoja un bija sarkanas ogas. Nekad tā neesot bijis.
Rezultātā daļa šķirnes ‘Asia’ ceru nav saņēmušies, lapas izskatās apsalušas. Saimniece gan domā, ka drīzāk pārkarsa. Kad uznāca aukstums, tās ne tikai apsedza ar agrotīklu, bet arī zem tā paklāja parasto plēvi. Laikam bija par daudz.
E. Brēdiķe zemenes audzē piekto gadu, bet joprojām esot, ko mācīties.
“Katrs gads nedaudz ir eksperimentālais. Mēs pirmo reizi takās ieklājām plēves, lai nebūtu tik daudz jāravē. Vai nu šis apstāklis, vai arī iestādījām mazliet par vēlu, bet nav tik lielu ogu, kā varētu būt,” viņa teica.
Iedod sev darbu
Šī piektā vasara, kad E. Brēdiķe audzē zemenes. “Mēs ar vīru kādreiz braukājām uz Dāniju – ziemā strādāt divus trīs mēnešus ūdeļu fermā. Andris dīrāja, es biju pēcapstrādē.
Pāris mēnešos tur nopelnījām tik, cik Latvijā gadā. Bet bija jādomā, ko darīt vasarā,”
nīceniece atceras, ka sākumā prātojuši audzēt krūmmellenes, taču pārdomāja, jo tām kārtīga raža varētu būt tikai pēc pieciem sešiem gadiem.
Nosprieduši, ka labāk – zemenes. Elīnas tantei tās bija, tā ka kultūra pazīstama.
Tāpēc ģimene nopirka Bernātos zemi, nepilnus trīs hektārus. Zemeņu platības bijušas dažādas, šobrīd ir trīs neapkurināmas siltumnīcas, katra 8×40 metru liela, un stādījums ārā.
“Beigās zemeņu audzēšana man palika par darbu, bet vīrs tagad ir šoferis tālbraucējs. Es šeit strādāju un arī braucu ar ogām uz tirgu. Palīdze ir meita Jogita, viņa vasarā ogas tirgo. Šogad beidz 12. klasi, tagad viņai eksāmenu laiks, tāpēc pati arī braucu uz tirgu,” stāsta E. Brēdiķe.
Un ko tagad ziemā, kad vairs nebrauc peļņā uz ārzemēm? Tad esot tā – kad Nīcas vidusskolā saslimst kāds tehniskais darbinieks, paaicina E. Brēdiķi viņu aizstāt.
Taču tas nav pastāvīgs darbs. Vasara sanāk saraustīta, jo, kad ienākas raža, jābūt Bernātos uz lauka, bet, kad ogu nav, – tad mājās Nīcā.
“Piecos gados ik pa laikam ir periods, kurā gribas mest mieru, bet – kur tad zāle ir tik zaļa?… Nav jau tā, ka nevaru izdarīt, bet ir daudz fiziska darba, un tas nav viegls,”
viņa stāsta.
Mūs gaidot atbraucam, esot nolēmusi, ka neteiks par grūtībām.
“Kas mainīsies no tā, ja pastāstīšu, cik daudz jāsamaksā, līdz nokārto visas formalitātes, lai drīkstētu strādāt un ražu tirgot? Sākumā dokumentu dēļ man gribējās mest visu nost, jo kārtošana bija uz visām pusēm.
Kad tu ej pa iestādēm pirmo reizi, liekas gandrīz neiespējami vajadzīgo nokārtot. Bet tagad man ir grāmatvede, es aizvedu čekus, un viņa izdara pārējo. Tāpēc vairs nešķiet, ka tik grūti.”
Par ārzemju ogām nepārdzīvo
Bernātu zemenes pārdod tikai Pētertirgū, tās reklamē arī feisbukā.
“Sākumā kautrējos tajā likt, domāju – nu, kā es paziņām prasīšu maksu? Taču tad apdomājos – es taču nedaru neko sliktu, pati ogas izaudzēju. Un man arī jāmaksā, lai kur es kaut ko pērku vai kādu pakalpojumu izmantoju. Tad kāpēc lai neprasītu naudu par savām ogām?
Sapratu, ka tas ir mans darbs un par to gribu atalgojumu,”
E. Brēdiķe atklāj, kādā ziņā sevi pārlauzusi.
“Cilvēki gan žēlojas – kāpēc zemenes tik dārgas? Tomēr visas, cik šogad izaug, paldies dievam, iztirgotas. Lēnāk, bet nopērk.
Šobrīd vēl nevedu daudz, padsmit kilogramu. Gan lieku trauciņos, gan vedu nefasētas – sveramas. Kā kuram pircējam patīk labāk. Vēlāk vedīšu krietni vairāk.”
Pētertirgū uz blakus galdiem ir kaudzes ar ārzemju zemenēm. Skaistas, smaržo.
“Nu, tad mums jāslēdz visas maksimas un rimčiki, lai nebūtu no ārzemēm ievestu zemeņu. Atceros, kad pirms 20 gadiem nebija tik daudz lielo veikalu, tirgū bija tāda dzīvība! Bet tagad tajā – lēni, prātīgi, cilvēku maz. Katrs audzētājs atradis savu vietu un veidu, kā strādāt.
Es vēl esmu palikusi pie zemenēm, bet citi, kā novēroju, ir pārtraukuši saimniekot,”
E. Brēdiķe atceras, ka pirms diviem gadiem tirgū zemenes pārdeva liela saimniecība, kas ogas veda ar lielu mikroautobusu. Esot tirgojusies ne tikai Liepājā. Nu viņu Pētertirgū vairs nav.
Kas to lai zina, kāpēc cilvēki likvidē zemeņu laukus; iespējams, ka nevar izturēt slodzi, prāto audzētāja.
Viņa nolēmusi: labāk lai ir mazāka platība, bet tiek ar to galā. Ar visu to uzskata, ka zemenes siltumnīcā nav ideāli apkoptas, jo ir arī nezāles.
Kādi ir ieguldījumi šajā dārzkopības nozarē? “Šogad bija maz kas jāpērk, bet vispār iegādājamies stādus. Tie ir dārgi, pērkam no Holandes. Jāgādā agroplēves, un tās, ko klāj uz zemes.
Agrāk zemenes stādījām bez plēvēm, tad bija ļoti jāravē. Tagad uzklājam tādas, kurās jau ir caurumi ceriem, bet esam arī paši tos kausējuši,” zemeņu audzētāja pastāsta, ka nu nav tik grūti un tik daudz jāravē.
Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par sagatavoto saturu atbild portāls liepajniekiem.lv.
