Kāpņutelpā apskatāmās rudens ainavas viņa fotografēja, mācoties 1. klasē. Šie attēli tur būs, līdz nomainīsies gadalaiki, un tad vietā nāks galerija ar ziemīgiem foto.

Attēlos ir debesis – zilas, sārtas, gan tīras, gan ar baltiem un draudīgiem mākoņiem. Puķes, rudens zelts un ceļš.

Līga iemūžinājusi skatus, ko redz no savām lauku mājām, bet lielākoties – ainavas, kas pazibējušas ceļā uz skolu. Tās arī ir izstādē.

Sāka fotografēt tūlīt, kā pērn 1. septembrī no vecākiem saņēma telefonu. Tajā ir ierobežots internets, un bija jāizdomā, kā citādi vēl var izmantot telefonu.

Viena no funkcijām ir fotografēšana, un bērnam vien atlika apgūt pamatprincipus, lai varētu dabūt labus attēlus.

Līgas ģimene dzīvo ārpus Durbes. Viņai ir divas jaunākas māsas, un mamma Madara Jaunzeme ar automašīnu vadā trejmeitiņas uz izglītības iestādēm.

“Nav jau tālu jābrauc – līdz skolai trīs kilometri, bet šis attālums viņām ir daudz. Man jāizdomā, kā pa ceļam izklaidēt. Saku: “Paskatieties, kā saule aust, kādas ir krāsas, nosauciet tās!”

Vienkārši – lai tie trīs kilometri būtu īsāki, bērns atver acis, paskatās caur logu un ierauga, kas aiz tā ir,”

Madara pastāsta, kā rosina bērnus vērot dabu un saskatīt tajā krāsas.

Viņa pati arī fotografē, bet ne tik daudz, kā gribētos.

Mamma arī ierosināja izlikt meitas darbus: “Manuprāt, izstāde ir labs veids, kā vieglāk adaptēties skolas vidē, jo tā bērnam ceļ pašapziņu.”

Madara arī novērojusi, ka nodarbe veicina meitai spēju spriest. “Braucām mājup no Liepājas, un viņa man jautāja: “Mamm, kāpēc cilvēki ceļ pilsētas? Tā viņi izposta dabu.” Te jau var redzēt bērna skatījumu.”

Uz jautājumu, vai visi kadri izdodas labi, Līga pastāsta, ka reizēm, fotografējot skatu, šķiet, ka tas ir skaists, bet vēlāk, attēlus pārskatot, citi liekoties jocīgi. Taču tos neizdzēš, bet atstāj, jo varbūt vēlāk noderēs.

“Man patīk fotografēt, visvairāk – puķes, saullēktus un saulrietus,”

saka mazā fotogrāfe un, jautāta par turpmāko, atsmej: “Man nav plānu, vienkārši fotografēšu – ja būs skaisti skati.”

Par ekspozīciju skolā autorei prieks: “Man bija negaidīts pārsteigums 1. septembrī, kad mani izsauca skolas priekšā svinīgajā līnijā un pateica paldies par fotogrāfijām.”

Izstādi iekārtoja vecāki, bet skola iedeva saplākšņa planšetes. Attēli ir izdrukāti uz mājas krāsainā printera, un Madara vērtē, ka sanāk fantastiskas bildes.

Viņa saka: “Šis ir tikai sākums, izstāde pēc trīs mēnešiem mainīsies, būs jauns gadalaiks un jaunas bildes tagadējo vietā. Rudeni nomainīs ziema, tad – pavasaris un vasara.”

Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par sagatavoto saturu atbild portāls liepajniekiem.lv.