liepajniekiem.lv
Ceļš cilvēkiem un tūrismam
Ministrs norāda, ka līdz šim Priekules ceļu dzīvē nebija redzējis, tāpēc šī vizīte bija ļoti svarīga. Tad, kad Rīgas kabinetā jāizšķiras par to, kura ceļa darbi jāveic pirmie, palīdz, ja ir vizuāls priekšstats par to, kādā stāvoklī tie ir.
“Šajā vizītē galvenais arī bija redzēt Priekules–Skodas ceļu. Katram ceļam ir adrese, pie katra no tiem dzīvo cilvēki. Un šis ir tas Priekules Krotes stāsts, tāpēc gribēju to redzēt.
Ceļi ir ļoti svarīgi, bet mēs skaidri zinām, ka naudas ir par maz.
Budžetā ceļiem šobrīd atvēlēti 300 miljoni eiro. Un tas ir kopā ar uzturēšanu, kopā ar pašvaldībām. Būtu jābūt vismaz 650 miljoniem eiro.
Rit sarunas par budžetu ar Finanšu ministriju, gribu parādīt, ka tie nav mistiski miljoni, bet, ka tie ir ceļi, kurus izmanto dzīvi cilvēki. Tā ir savienojamība, tas ir arī tūrisms, ja runa ir par Priekules–Skodas ceļu. Tur ir īpašumi, saimniecības.”
Pašlaik Priekules–Skodas ceļš ir viens no ministrijas augstākās prioritātes ceļiem, atzīst ministrs. Viņš gan norāda, ka uz novadu neatbrauca, lai ko solītu. Tagad vienkārši skaidrāks kļuvis uzdevums, kurš jārealizē.
Vizītes laikā apskatījis un paslavējis arī jauno Bunkas ceļu, kas ved uz Grobiņu. Par citiem sliktiem vai problemātiskiem ceļiem ministrs nevarot komentēt.
“Eju soli pa solim. Izdarām vienu, skatāmies nākamo. Detalizēti skatīšos arī visus 2026. gada plānus.
Bet katru gadu ejot pa maziem solīšiem uz priekšu, mēs ceļus arī sakārtosim. Tāpēc nesolīšu un varbūt visus ceļus neskatīšos uzreiz, bet būšu gandarīts, ja sākumā izdosies sakārtot vismaz Priekules ceļu,” pauž A. Švinka.
Novada domes priekšsēdētājs Aivars Priedols atzīst, ka iedzīvotājus uztrauc arī citi ceļi. Kā vienu no piemēriem piemin Ilmājas ceļu.
“Ir ceļi, kurus mums vitāli pašiem vajag, bet valstij tā ir perifērija, Latvijas nomale. Labā ziņa ir, ka tagad projektējas asfaltēts ceļš no Vaiņodes uz Ezeri. Tas būs paralēli A9, un to tur vajag.
Principā ceļus vajag visur, kur ir cilvēki. Ja ir ceļš, tad ir uzņēmējdarbība, attīstība. Ja ceļa nav, tad cilvēki no laukiem mūk prom.
Šo 30 gadu laikā, ko strādāju pašvaldībā, laukos cilvēki praktiski neko citu, izņemot ceļus, nav prasījuši. Viss pārējais ir sekundārs, jo ceļus vajag, lai tiktu gan līdz skolai, gan līdz dakterim,” norāda A. Priedols.
Tāpēc pašvaldība arī ieplānoja ministram un LVC parādīt Otaņķu apbraucamo ceļu, kuru, viņaprāt, ļoti vajag.
Domes priekšsēdētājs lēš, ka tas kļūtu par nozīmīgu ceļu gan dažādiem uzņēmējiem un saimniekiem, gan arī kravas pārvadātājiem, kas brauc uz Lietuvu.
Viņš pastāsta, ka izbūvētais ceļa posms uz lidostu ir labs piemērs, jo tagad apkaime attīstās, un to var just arī Grobiņā, Grobiņas skolā.
Līdzīgi augt un attīstīties varētu arī citas vietas, ja vien pie tām būtu ērtāk piekļūt.
Ziemupniekiem jāciešas
Vēl viens no ceļiem, kas jau ilgstoši uztrauc vietējos, ir Ziemupes ceļš. Ziemupnieki par tā stāvokli sūdzas regulāri. To pamanījis arī LVC valdes priekšsēdētājs M. Lazdovskis.
“Es neliekuļošu. Attiecībā uz šo ceļa posmu man īsti papildus labu jaunumu nav, jo šobrīd mēs primāri vietējo ceļu sadaļā koncentrējamies uz pagastu centriem un uz pagastu centru savienošanu.
Visā Latvijā tādi ir vairāk nekā 90, kas mums primāri ir jāsavieno. Tad, kad būsim izdarījuši to darbu, varēsim ķerties pie nākamajām prioritātēm.
Apzinos, ko ziemupnieki saka, pats bieži vien braucu pa to ceļu, redzu, kādā stāvoklī tas ir. Cenšamies to papildus greiderēt, tas posms tiek arī planēts biežāk nekā citi,”
viņš skaidro.
M. Lazdovskis arī piebilst, ka blakus ceļam novērojis pietiekami lielu mežizstrādi, kas to, iespējams, bojā vēl vairāk. Tāpēc iesākumā plānots tikt galā ar prioritārajiem darbiem un tikai tad domāt, kā palīdzēt Ziemupes iedzīvotājiem.
Tomēr nav atbraucis tikai ar sliktu ziņu, jo LVC veloceļu programma paredz, ka kaut kad nākotnē taps jauns veloceļš Liepāja–Vērgale.
“Joprojām esam patīkami pārsteigti, cik ļoti cilvēki novērtē izveidotu veloceliņu uz Bernātiem,”
atzīmē LVC valdes priekšsēdētājs.
Pēc vizītes novadā ministrs un LVC valdes priekšsēdētājs tālāk devās uz Liepāju, kur viņi tikās ar pašvaldības domes priekšsēdētāju Gunāru Ansiņu, Liepājas SEZ pārvaldnieku Uldi Hmieļevski un Liepājas SEZ valdes priekšsēdētāju Uldi Sesku, lai kopīgi apskatītu Liepājas Industriālā parka tapšanu un pārrunātu tā attīstību kontekstā ar ostu darbības paplašināšanos.
“Pēc iespējas vairāk gribu redzēt arī Liepāju. Tur ir cits stāsts, jo Liepājai ir ļoti ambiciozi plāni ar ostu. Ir arī Karostas izbūves plāns, idejas par ceļu savienojamību, dzelzceļu. Gribu to visu dzīvē apskatīt.
Vēlos sarunā ar pašvaldību un ostu izzināt investīciju plānus, ko viņi ir uzņēmušies darīt,” norāda satiksmes ministrs.
Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par sagatavoto saturu atbild portāls liepajniekiem.lv.
