liepajniekiem.lv
Pārstrāde nenotiktu visu laiku
Pārstrādes laukumu Medzes pagasta īpašumā “Mārīši”, kas atrodas Kapsēdes nomalē izveidotajā ražošanas zonā, vēlas izbūvēt SIA “Grāvējs”.
Uzņēmuma valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Mālnieks pastāsta, ka teritorijā paredzēts izvietot portatīvas atkritumu pārstrādes un apstrādes iekārtas, kurās būvgružus sasmalcinātu līdz šķembu frakcijai, lai pēc tam tos var atkārtoti izmantot būvniecībā.
Paredzēts, ka apsaimniekojamo gružu daudzums gadā sasniegtu 70 tūkstošus tonnu.
Informācija datubāzē “Lursoft” liecina, ka uzņēmums 2015. gadā reģistrēts Rīgā.
“Rīgā šādu laukumu jau ekspluatējam. Plānojām tādu attīstīt Medzē, jo esam iegādājušies īpašumu zonējumā, kur atļautas šādas darbības. To, lai vide netiktu piesārņota, uzraudzītu Valsts vides dienests.
Lai šāda darbība vispār varētu notikt, ir jāsaņem speciāla atļauja – jāveic gan trokšņu modulācija, gan putekļu modulācija, gan citas lietas. Tas viss notiktu projektēšanas gaitā,” stāsta M. Mālnieks.
Būtu izvietotas portatīvas jeb mobilas iekārtas, kas Kapsēdē uz vietas ikdienā neatrastos.
“Mēs neplānojam šo laukumu izmantot visu laiku.
Redzam, ka to varētu iekustināt vairākas reizes gadā, kad tuvumā ir kādi objekti, kurus nojaucam. Uz laukumu vestu būvgružus, un, kad būtu savākts konkrēts apjoms – tūkstotis vai divi tūkstoši kubu, – mēs atvestu šo iekārtu, kas būvgružus pāris dienu laikā samaltu. Pēc tam iekārtu atkal aizvestu,” viņš skaidro.
Kurzemē SIA “Grāvējs” strādājot regulāri. Kā piemēru nosauc vecos Pūt vējiņus, ko demontēja pirms vairākiem gadiem. Citus piemērus gan pārstāvis uzreiz nevarēja nosaukt.
Sapulces dalībnieki vēlējās saņemt atbildes uz dažādiem jautājumiem: no kurienes vedīs būvgružus, vai plānots pārbaudīt to radiācijas līmeni, cik automašīnu dienā dosies uz objektu, kā regulēs satiksmi, lai bērni varētu droši šķērsot ceļu, kā būs ar putekļiem un troksni?
Tuvumā atrodas kapsēta, tāpēc izskanēja bažas, vai bēru ceremonijas laikā uzņēmums apstādinātu darbību?
Uz vairākiem jautājumiem uzņēmējs nevarēja konkrēti un pārliecinoši atbildēt, un tas publikā izsauca sašutumu.
Neuzticas uzņēmējam
Aktīva apspriedes dalībniece bija arī Medzes pirmsskolas izglītības iestādes “Čiekuriņš” vadītāja Agija Admidiņa, kas pati dzīvo Grobiņā, bet savu ikdienu pavada Kapsēdē.
Sieviete pastāsta, ka pēdējos gados arvien vairāk novērojusi, ka cilvēki novērtē vietas mieru un klusumu.
“Šeit ir arī veiksmīga infrastruktūra skolai, bērnudārzam, ir droša vide bērniem. Jauni ļaudis grib pārcelties šeit dzīvot. Vai tiešām te vajadzētu pārstrādāt būvgružus? Domāju, ka ne.”
Uz apspriedi viņa devās, lai uzzinātu papildu informāciju. Tobrīd nostāja vēl bija neitrāla, jo arī pati saprotot, ka novadam ir jāattīstās.
“Bet, esot tur, neredzēju neko tādu, kas šo vietu varētu attīstīt. Darbavietas tiktu nodrošinātas vien diviem cilvēkiem. Šis projekts kopumā šķita neuzticams.
Ļoti nepatika, ka cilvēki, kas pārstāvēja uzņēmumu, nebija sagatavojušies un bija pat mazliet izaicinoši.
Varēja just viņu vienaldzību, jo paši nav vietējie un nekad arī negrasās šeit dzīvot,” pārdomās dalās A. Admidiņa.
Visvairāk sirds sāpot, jo šāda darbošanās izjauktu Kapsēdes mieru. Iedzīvotāji nevēlas, lai vieta apaug ar rūpnīcām, kas ietekmētu, piemēram, gaisa kvalitāti.
“Manuprāt, ļoti reti var redzēt, ka Medzes un īpaši Kapsēdes iedzīvotāji šādi sanāk kopā. Šīs kopīgās bažas mani aizskāra līdz sirds dziļumiem. Cilvēki tiešām bija sagatavojuši jautājumus, bija gatavāki nekā paši uzņēmēji.
Mums bija pamatoti, inteliģenti jautājumi par to, kas tur notiks, bet pretim sēdēja cilvēki, kuriem daudzu atbilžu nebija.”
Visi apmeklētāji beigās vienbalsīgi pacēla rokas, ka ir pret šī objekta izveidi.
Uzklausot un izvērtējot iedzīvotāju izteiktos viedokļus, šo jautājumu deputāti tālāk skatīja Teritorijas un attīstības komitejas sēdē.
Deputāte Raimonda Ābelīte norāda, ka jautājumu izskatīja atkārtoti.
“Pirmajā reizē to atlikām un lūdzām organizēt sanāksmi ar iedzīvotājiem.
Šoreiz atstājām spēkā jau iepriekš virzīto lēmumprojektu neatbalstīt šo uzņēmēja ieceri. To tālāk virzīsim domes sēdē.”
Viņa paskaidro, ka uzņēmums tik tiešām īpašumu iegādājies ražošanas zonā, taču tajā nav atļauta atkritumu pārstrāde, kas ir būtiska nianse.
“Tad ir vajadzīgas pilnīgi citas atļaujas, jo teritorija tam nav paredzēta. Nav teikts arī, ja mēs šo ieceri akceptētu, uzņēmums varētu to īstenot. Ņemot vērā iedzīvotāju iebildumus un dzīvojamo māju tuvumu, uzskatām, ka pieņēmām pareizu lēmumu,” R. Ābelīte paskaidro, ka arī sākotnējā komitejas sēdē uzņēmums savus plānus klāstījis ļoti nepārliecinoši.
“Piemēram, tādas gružu tonnāžas, ko viņi norādīja, faktiski nemaz nav iespējams iegūt. Mums radās ļoti pamatotas šaubas, vai tiešām būvuzņēmējs godīgi stāsta, ko tur darīs,” deputāte pamato lēmumu.
Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par sagatavoto saturu atbild portāls liepajniekiem.lv.
