Lai arī Nodrošinājuma valsts aģentūra skaidro, ka tai ir jāpilda Eiropas Savienības prasības, tomēr šis arguments šodien ir pretrunā aktuālajiem Eiropas Savienības un Latvijas zaļā kursa un Jaunā Eiropas Bauhaus principiem, tajā skaitā atbildīgai resursu izmantošanai.

Tauriņš skaidro, ka funkcionējošas ēkas nojaukšana, kas ir nepieciešama pašvaldībai, ir uzskatāma par publisko līdzekļu izšķērdēšanu.

Ēku konstruktīvajai daļai, ko tagad plāno nojaukt, ir visdārgākā atjaunošanas vērtība.

Atdot Dienvidkurzemes novada pašvaldībai tikai zemi ir nesaimnieciski, jo pašvaldībai būs jāatrod lieli līdzekļi, lai uzbūvētu vietā ēku, kas nepieciešama pašvaldības un iedzīvotāju vajadzībām.

Laikā, kad būvniecības izmaksas tikai pieaug, katra esošā ēka ir arī materiāla vērtība.

Turklāt, pašvaldība un Aizputes iedzīvotāji ir sākuši aktīvu Aizputes ēku saglabāšanas un atjaunošanas kursu, un šis princips ir attiecināms uz visām ēkām.

Aizputes Renesanses biedrība aicinājumu ēku saglabāt nosūtījusi Nodrošinājuma valsts aģentūrai, Iekšlietu ministrijai, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai, Klimata un enerģētikas ministrijai un Dienvidkurzeme novada pašvaldībai.

Kā vēstīts, Nodrošinājuma valsts aģentūra pagājušā gada beigās lauza līgumu ar būvniecības uzņēmumu “Zeng”, pamatojoties uz to, ka būvkomersants jau ilgstoši nespēj izpildīt uzņemtās līgumsaistības četros topošajos VUGD depo, starp tiem arī Aizputes depo.