Šoreiz jaunos autorus nesveica ierastā apbalvošanas ceremonijā – viņiem bija iespēja pašiem iejusties leģendas varoņu lomā.

Lai nokļūtu svinību zālē, bērniem vispirms bija jāatrod paslēpti burti un jāatmin mīklas, kas soli pa solim atklāja ceļu uz pasākuma norises vietu.

Arī svinībās valdīja liela rosība –

darbojās radošās darbnīcas, kur jaunieši varēja izveidot paši savas balvas: auduma somu ar fragmentu no sava stāsta.

Savukārt Dienvidkurzemes novada bibliotēku vadītāja Līga Jučere bija sarūpējusi grāmatu izstādi, kurā varēja iepazīt daudzveidīgus un saistošus izdevumus.

Projekta virzītāja Eva Krētaine stāsta, ka konkurss rīkots par godu nozīmīgai kultūras jubilejai – 500 gadiem kopš pirmās grāmatas iespiešanas latviešu valodā.

Tā mērķis bija stiprināt latviešu valodas prestižu, rosināt skolēnu radošumu un interesi par rakstītā vārda vēsturi, kā arī veicināt piederības izjūtu savam novadam.

“Mūsu novads ir ļoti bagāts ar nostāstiem un leģendām. Gribējās iepazīt bērnu redzējumu – ko viņi ir dzirdējuši, redzējuši un sajutuši, dzīvojot un mācoties šeit.

Stāsti un tēli patiešām izdevās ļoti interesanti – tie bija īsti garadarbi. Ir bērni, kurus gribētos virzīt jau uz nopietnāku literāro rakstniecību,”

uzsver E. Krētaine.

Skolēnu darbus rūpīgi izvērtēja konkursa žūrija – Dienvidkurzemes bibliotēku vadītāja Līga Jučere, pedagoģe un Izglītības pārvaldes izglītības darba speciāliste Dzintra Gutāne, kā arī bērnu un jauniešu grāmatu autore un literārā redaktore Līva Vecvagare.

Darbi vērtēti trīs vecuma grupās – sākumskolas, pamatskolas un vidusskolas. Kopumā bija iesniegti 38 darbi, no kuriem 19 publicēti grāmatā.

“Visi darbiņi bija anonīmi – neredzēju ne autora vārdu, ne skolu. Vien varēja nojaust, no kura Dienvidkurzemes novada nostūra jaunietis nāk, jo stāstos parādījās konkrētas vietas.

Man īpaši patika stāsts par Virgas rožu leģendu. Bija darbi par spoku muižā, par Grobiņu un pilsdrupām.

Visos jūtama bērnu fantāzija. Dažviet varēja sazīmēt atsauces uz jau dzirdētām leģendām, bet bija arī pilnīgi jauni, nedzirdēti stāsti – par Ulmali, Pāvilostu. Tie bija ļoti interesanti un aizraujoši,” iespaidos dalās L. Jučere.

Viņa piebilst, ka bērni bijuši patīkami pārsteigti, saņemot rokās jau iespiestu grāmatu. Apziņa, ka tavs darbs ir publicēts, ir īpašs un iedvesmojošs brīdis.

L. Jučere izmantoja iespēju jauniešiem pastāstīt arī par savu pieredzi –

kā bērnībā piedzīvots prieks, redzot savu rakstudarbu grāmatas lappusēs, un cik ļoti viņa šo grāmatu lolo arī pēc visiem šiem gadiem.

Projekts paredz, ka “Dienvidkurzemes leģendu grāmatu” saņem tikai konkursa dalībnieki un viņu skolotāji.

Tomēr gan Līga Jučere, gan Eva Krētaine cer, ka nākotnē izdosies sagādāt vismaz dažus eksemplārus arī vietējām bibliotēkām, lai ar jaunradītajām leģendām varētu iepazīties plašāks lasītāju loks.