liepajniekiem.lv
Biedrības “Latvijas mazpulki” biznesa projektā no Dienvidkurzemes novada piedalījās Kapsēdes un Nīcas mazpulcēni, bet kapsēdniekiem raža nav izdevusies tik laba, lai dotu tirgošanai.
Savukārt trīs Nīcas mazpulka meitenes izaudzējušas pārdošanai piemērotus ķirbjus.
Izaudzēt nav vienkārši
Mazpulku biznesa projekta ķirbji daļēji jau ir novākti, bet ar to darbs nav beidzies.
Nīcas vidusskolas 10. klases skolniecei Paulai Radomišķei un Gabrielai Vancerei, kā arī Līvai Sležei no 8. klases ķirbji glīti jāsapako tīklveidīgos maisos pa desmit gabaliem katrā.
Kādā dienā pie viņām aizbrauks transports un ražu aizvedīs uz “Ezerkauliņiem”, kas to uzglabās noliktavās, pakāpeniski piegādājot veikaliem “Maxima” visā Latvijā.
Portāls aizbrauca apskatīties Paulas Radomišķes veikumu, kas sit pāri Gabrielas un Līvas ķirbju skaitam.
Visas meitenes gan projektā saņēma no “Ezerkauliņiem” vienādu skaitu sēklu, bet augšanas apstākļi bija dažādi, tie arī ietekmējuši rezultātu.
Uz jautājumu, kā klājies, Paula atbildēja, ka nebijis grūti, jo ķirbji paši aug, bet viņai nepatika, ka neizdīga visi, – no 30 “Ezerkauliņu” iedotām sēklām asnu izdzina 26.
Meitene iesēja un stādus izaudzēja siltumnīcā, iedēstīja uz lauka ar melno plēvi pārsegtās dobēs.
Viņasprāt, raža ir tik liela tāpēc, ka tēta Agra saimniecībā laba zeme. Kopējais svars varētu būt ap 300 kilogramiem, lai gan “Latvijas mazpulku” prognozēs minēts cits skaitlis.
Palīdzēja arī melnā plēve, kas pievelk sauli, tā ka ķirbjiem bija siltas kājas – pajokoja Paulas mamma Indra.
Viņa zina meitas projekta gaitu jau no paša sākuma, tomēr vairāk tajā esot piedalījies tētis, kas sastrādāja zemi un uztaisīja plēvē caurumus, kuros ķirbjus iestādīt.
“Kad ražu nodos, Paulai ieskaitīs par to naudu. Pagājušajā gadā par pētersīļiem bija laba summa,”
mamma apmierināta, ka meita vienkāršā projektā iepazinusi uzņēmējdarbību no tās uzsākšanas līdz pat noslēgumam, ieskaitot prezentāciju Mazpulku forumā rudenī.
Šogad viena foruma vieta būs Liepāja.
Taču nauda nenāk viegli. Pagājušogad saknes raka ar rokām, mīcoties pa dubļiem, jo bija slikts laiks.
“685 kilogrami un 1200 eiro,”
Paula teica par pērno projekta ražu.
Nopelnīto naudu viņa netērē, bet krāj, sākot no tās, ko saņēma aizpagājušajā gadā par krāsainām bietēm. “Taupīgs taupītājs,” Indra silti teica, “varbūt sūri grūti nopelnītā alga noderēs augstskolai.”
Kādā jomā jaunā dārzkope varētu studēt, konkrēti nav izlemts, bet pati pieļauj, ka varētu būt bioloģija, jo tā viņu aizrauj.
“Apzinīga un centīga, ja ko iesākusi, tad izdara līdz galam,” Paulu raksturo Nīcas mazpulka vadītāja Evita Ločmele.
“Tāds jau arī ir uzdevums mazpulcēnu projektos – ka to, ko bērns uzsācis, viņš nepamet pusceļā. Darbs rūda pacietību, un Paula ir labs piemērs, ka ar rūpību var uzdarīt labi. Es uz viņu paļaujos.”
E. Ločmele uzsver, ka būtisks ir arī vecāku atbalsts, un Paulai tas ir.
Savukārt viņas mamma novērtē skolotājas dalību: “Viņa projekta laikā ik pa brīdim interesējas, kā Paulai klājas audzēšanā, abas visu laiku ir saziņā.”
Skolotāja vēl uzteic ķirbju audzētājas Gabrilelu un Līvu, kam ar ražu nav tā paveicies kā Paulai.
“Es mierinu, ka viņas dzīvo dažādās vietās, kur atšķiras zemes struktūra. Gabrielai Jūrmalciemā ir smilšaina augsne un tiešām jācīnās, lai iegūtu ražu. Līva dzīvo vairāk uz Kalnišķu pusi, un viņai dārzu noēd Spānijas kailgliemeži, tāpēc ražai ir bojājumi.
Taču izmēģinot meitenes varbūt nonāks pie kultūras, kas tajā zemē aug labi.”
E. Ločmele par vērtīgāko uzskata projekta doto iespēju skolēniem iepazīt, ko nozīmē izaudzēt ražu un ka tas nav tik vienkārši.
Tirgo un izglīto
SIA “Maxima Latvija” jau 15 gadus atbalsta biedrību “Latvijas mazpulki”, sniedzot jauniešiem iespēju uzsākt jauno lauksaimnieku gaitas – no ražas audzēšanas, turpinot ar praktisku uzņēmējdarbības iemaņu apgūšanu un dārzeņu tirdzniecību veikalos.
“Par mazpulku ķirbju cenu esam pārrunu procesā, bet ir doma to pielāgot tirgus situācijai, lai klientiem būtu interese pirkt,”
saka SIA “Maxima Latvija” komunikācijas vadītāja Liene Dupate-Ugule.
Viņa uzsver: ir svarīgi, lai bērni redzētu, ka viņu produkciju iegādājas.
“Mēs samaksājam par visiem ķirbjiem neatkarīgi no tā, vai veikalos visus nopirks vai ne, tā ka mazpulcēni saņems naudu, lai kāda būtu realizācija.
Uzņēmumam tas ir pilnībā sociālais projekts, kurā iekļauta arī jauniešu izglītošana, piemēram, par preču iepakošanu pēc vienota standarta. Viņi atbrauc uz Rīgu, un mēs vedam uz loģistikas centru, rādām procesus, lai ir izpratne, ka pēc izaudzēšanas dārzeņu tirdzniecība tālāk neaiziet kā pa diedziņu pati no sevis.”
No audzēšanas līdz veikala plauktam pa vidu ir veikalu partneris “Ezerkauliņi”, kam “Maxima Latvija” samaksā par dārzeņiem.
“Uzliekam tikai PVN, bez kā nevar.
Vienkārši sakot – ja mēs pārskaitām 1000 eiro “Ezerkauliņiem”, tad viņi 1000 eiro pārskaita jauniešiem,” L. Dupate-Ugule pastāsta, ka šogad aptuvenā prognoze ir 2500–3000 ķirbju trīs četru tonnu svarā.
Uzziņai
Mazpulku projekts “Ķirbis”
Dienvidkurzemes novadā biznesa ķirbjus audzēja Nīcas un Kapsēdes mazpulks.
Nīcas mazpulcēni plāno pārdot 630 kg ķirbju: Paula Radomišķe – 200 ķirbju, ap 450 kg; Gabriela Vancere – 55 ķirbjus, ap 100 kg; Līva Sleže – 41 ķirbi, ap 80 kg.
Audzēja divu šķirņu ķirbjus: līdz 1,3 kg smago ‘Kaori Kuri’, hokaido tipa ķirbi ar tumši oranžu miziņu un gaišām svītrām, un ‘Spyro F1’, vienu no mazākajiem Helovīna tipa ķirbjiem, kura izmērs ir 12–15 cm un svars līdz 1,5 kg.
Projektā piedalījās 100 mazpulcēnu vecumā no 8 līdz 19 gadiem – 35 no Kurzemes, 21 no Zemgales, 24 no Vidzemes un 20 no Latgales.
Oktobra vidū veikalos “Maxima” būs iespēja iegādāties vairāk nekā 2500 ķirbju, ko izaudzējuši jaunie lauksaimnieki.
Avots: “Latvijas mazpulki”, “Maxima Latvija”
Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par sagatavoto saturu atbild portāls liepajniekiem.lv.
