”Mums doma, ka nepieciešams svētkus turpināt, no prāta neizgāja, pat ja pandēmija visu kultūras dzīvi bija apturējusi!” saka Tīklu mājā saimniekojošās biedrības un šī pasākuma rīkotāju, biedrības ”Jūrmalciema valgums” pārstāve Irēna Krētaine.

Pirmie Reņģu svētki Jūrmalciemā notika 2016. gadā. 2019. gadā Jūrmalciema biedrība ”Kalvas” tika pie Zemkopības biedrības ikgadējā apbalvojuma ”Lielais loms”. Šī balva arī devusi vietējiem aktīvistiem mudinājumu tiekties uz priekšu, attīstīt savas idejas, nodibināta arī biedrība ”Jūrmalciema valgums”.

Pēc svētku četru gadu norises pasākuma vērienam nedaudz bija jāietur pauze, jo kovida ierobežojumi neļāva rīkot sarīkojumus ar plašu pulcēšanos. ”Taču kovids neko mums pavisam neapturēja – mūsu galvās bija doma, ka svētkiem pavasarī ir jābūt un tie noteikti būs arī turpmāk!” apņēmīgi teic I. Krētaine, kura ar pasākuma norisi un sasniegto ir ļoti apmierināta.

Svētki rīkoti, sadarbojoties ar Nīcas kultūras centru. ”Mēs jau vēl tajā trakajā laikā ko varējām atļautā robežās darīt savā Tīklu mājā, jo telpa plaša, durvis vaļā un daudz var darboties pa āru, turpat var aiziet līdz jūrai,” norāda biedrības pārstāve. Taču šoziem biedrības aktīvisti dzirdējuši, ka ierobežojumu kļūst arvien mazāk, priecājušies, ka izdosies pēc ilgāka laika aicināt visus kopā pie jūras Jūrmalciemā, kas gan vēsturiski, gan tagad ir vieta, kur cieņā ir piekrastes zvejniecības tradīcijas, to saglabāšana un turpināšana.

”Protams, kad paskatāmies vecākas bildes, tad redzam, ka pilni tīkli ar reņģēm… Ar šiem svētkiem savā ziņā mēģinām arī pievērst uzmanību tam, kā ar zivīm mūsu jūrā bija agrāk un kā ir tagad,” teic biedrības pārstāve.

”Mūsu galvenais akcents svētkiem ir, lai cilvēki dabū izbaudīt piekrastes sajūtu, pagaršot zivju, īpaši reņģu ēdienus. Cik tie var būt dažādi!” saka organizatore.

I. Krētaine uzsver, ka īpašu auru svētkiem piešķīrušas iespēja aiziet līdz jūrai, muzikālie sveicieni, kā arī prieks par tirgotāju atsaucību un ieinteresētību, jo cilvēki pasākumos parasti ierauga sev kaut ko sen meklētu.

Svētkos bija ne vien iespēja nogaršot vietējo gardēžu izgatavotos zivju un jo īpaši reņģu gardumus, bet arī izbaudīt Latvijā populārā pavāra Laura Aleksejeva meistarklasē radīto gardumu.

Nīcas kultūras dzīves organizatore Sandra Skadiņa uzsver, ka meistarklase un tajā radītais ēdiens bijis kas vienreizējs un reņģu ēdiens bijis ļoti gards – pavārs ar saviem meistarstiķiem atgādinājis, ka cepta reņģe ar īpaši piemeklētām piedevām var būt izcils un ekskluzīvs ēdiens. ”Bija marinētas reņģes ar ābolu, rabarberu un fenheļa salātiem,” viņa norāda.

Kultūras dzīves rīkotāja ar svētkiem ir apmierināta, apmeklētāju skaits arī bijis pietiekams.

”Grūti pateikt, cik visa pasākuma gaitā bija apmeklētāju, jo viņi visu laiku cits citu nomainīja – vieni aizbrauc, citi atbrauc. Domāju, kādi 300 cilvēki.

Vienīgi žēl, ka pie mums laikapstākļi tobrīd bija tādi nemīlīgi, taču to mēs nevaram regulēt,” viņa saka. Turklāt ierobežojumu atcelšana būtiski ietekmējusi kultūras pasākumu piedāvājumu gan vietējā, gan plašākā mērogā, kas, protams, nedēļas nogaļu baudītājus sadala vairākās daļās.

”Mēs esam pateicīgi visiem atbalstītājiem, īpaši uzņēmumiem un mūsu zvejniekiem, kuri iesaistījās svētku idejas popularizēšanā un iznešanā,” uzsver I. Krētaine. ”Ceram arī turpmāk rīkot svētkus savā piekrastē!”

Biedrības aktīvisti uzsver, ka viņiem ir svarīgi arī rūpēties par Jūrmalciema statusu. Jāuzsver, ka šogad aprit 90 gadi, kopš Jūrmalciemam piešķirts biezi apdzīvota ciema statuss.

Jūrmalciema iedzīvotāji un viesi norāda, ka šī apdzīvotā vieta ir ļoti īpaša, ar savu auru, kuru ļoti iecienījuši dažādi mākslinieki, ciems tika un tiek fotografēts, filmēts, apgleznots un apdzejots. ”Turklāt jāuzsver, ka Jūrmalciemam šogad ir arī pavisam liels notikums – 9. jūlijā, Zvejnieksvētku laikā, tas atzīmēs 385. jubileju. Tik sen Jūrmalciems pirmo reizi pieminēts vēsturiskos dokumentos,” piebilst S. Skadiņa.

UZZIŅAI

Reņģe

• Vidēja izmēra sudrabaina nedaudz sāniski saplacināta zivs ar vienu muguras spuru, bez taukspuras, šķelta astes spura. Ķermenis klāts ar sudrabainām zvīņām, mugura – tumši zila.
• Dzimumgatavību sasniedz 3.–4. dzīves gadā, nārsto maijā, jūnijā.
• Jūrmalciemā dēvē par siļķi vai strimalu.
• Bieži cilvēki domā, ka reņģe ir tas pats, kas siļķe vai brētliņa, tikai atšķiras izmēri, bet tas ir tikai mīts. Reņģe ir vienīgā siļķu ģints pārstāve, Atlantijas siļķes, kas dzīvo Baltijas jūrā, pasuga.

Biedrība ”Jūrmalciema valgums”

• Dibināta 2020. gada martā.
• Dibinātāji – vietējā aktīviste Rasma Pāvela un zvejnieks Arnis Ķergalvis.
• Apsaimnieko Jūrmalciema Tīklu māju, kurā interesenti var uzzināt vēsturiskus faktus par Jūrmalciemu, zvejniekiem un zveju.
• Biedrības galvenais mērķis – nodrošināt tradicionālās kultūras mantojuma ilgtspēju, kas saistīts ar zvejniecību, pārstrādi un zvejnieku dzīvi, tradīcijām.