liepajniekiem.lv
Puišu klase
Kapsēdē šogad 9. klasi beidza seši jaunieši. Viņu sākumskolas audzinātāja Inta Kaire pastāsta, ka pašā sākumā klasē bijis vairāk bērnu, arī pāris meiteņu.
“Ar klases sastāvu šajā klasē bija traki. Nepārtrauktas izmaiņas.
Tad trešajā ceturtajā klasē man palika septiņi puiši un drīz vien kļuvām par radošo apvienību “Sniegbaltīte un septiņi rūķīši”,”
pēc tam visas sapulces sākušās ar jautājumu – ko tad tie rūķi savārījuši.
Viņa atzīst, ka puišu klase prasa citādu pieeju. Skolotājai un bērniem savstarpēji vienam no otra mācoties, I. Kaire pamainījusi arī savu darba stilu un metodes.
Daudzi jau pirmajā klasē perfekti runājuši angļu valodā, kas skolotājai kalpojis par stimulu valodu apgūt, jo “bija jau drusciņ jātiek viņiem līdzi”.
Saliedēt jaunekļus gan nav bijis viegli. Taču to izdevies panākt kādos Ziemassvētkos, kad visiem kopīgi bija jāapgūst rūķu deja.
“Tik daudzas tikšanās ar skolēnu vecākiem, sarunas ar skolas pārstāvjiem, psihologiem. Bet galu galā rezultāts priecē,”
pauž I. Kaire.
Viņa arī smejot puišiem atgādināja, ka sākumskolā bija laiks, kad pilnīgi visi sākuši spēlēt ģitāru. Bet diemžēl līdz galam izturēja tikai viens.
Izlaidumā skolēni varēja atcerēties pirmo skolas dienu, kad klasē ienāca, cieši pieturoties pie vecākiem.
Pēdējā iznācienā Kapsēdes skolā jauniešus ne tikai pavadīja vecāki, bet arī visu svinīgo pasākumu viņi nosēdēja vecākiem pa vidu.
Lai vēl pēdējo reizi saviem pedagogiem atgādinātu par skolas laikā sastrādātām nerātnībām, puiši kopā ar mammām un tētiem skolotāju virzienā raidīja neskaitāmas papīra lidmašīnas.
Līdzšinējā klases audzinātāja Evita Ozola no saviem audzināmajiem un viņu vecākiem pateicībā saņēma ozola stādu.
Eksāmeni nolikti
Skolas direktore Laila Roga teic, ka šī klase viņai asociēsies ar komandas garu, fizisku spēku, dalību ģeogrāfu skolā, sevis pieteikšanu olimpiādēs un parādīšanu sporta spēlēs.
Viņa arī norāda, ka lepojas ar diviem īpaši augstiem eksāmenu rezultātiem angļu valodā, kur divi puiši bija ieguvuši vairāk nekā 90%.
“Arī citos eksāmenos rezultāti ir krietni virs vidējā, un tie ir fantastiski rādītāji,”
viņa piemetina.
Aicinot jauniešus saņemt apliecību par pamatizglītības iegūšanu, tika atklātas viņu raksturojošākās iezīmes, kuras gadu laikā bija novērojuši skolas darbinieki.
Par klases nopietnāko puisi tika atzīts Kristofers Avotiņš, kurš arī stresa situācijās saglabā skaidru prātu. Taču, piemēram, par Kristapu Matisonu skolotāji lēš, ka viņa mīļākā nodarbe ir runāšana, jo to dara vienmēr un visur.
Savukārt visklusākais klasē ir Ingus Behmanis.
Ingus savu izglītības ceļu turpinās Liepājas Valsts tehnikumā (LVT), kur viņš apgūs galdniecību.
“Viņš jau, vēl maziņš būdams, greba karotītes. Viņam dikti patika ar visādiem koka instrumentiem darboties. Ļoti patika vienkārši strādāt ar koku,” stāsta puiša mamma Singa Štelmahera.
Arī viņa ir šīs skolas absolvente.
Tālāk uz LVT dosies arī Daniels Kirhners, kurš plāno apgūt datoriku. Puisis pastāsta, ka iepriekš mācījies tālmācībā, taču pirms gada sācis uztraukties, vai maz nokārtos eksāmenus.
Loģisks lēmums bijis pāriet uz klātienes mācībām.
“Visi skolotāji bija ļoti atsaucīgi. Daudz ko iemācījos un beigās arī noliku visus eksāmenus,”
ar smaidu un pilnu klēpi ziediem teic puisis.
Viņam ļoti patīk darboties ar datoriem un skolā padevās datorika – tā arī sapratis, ko darīs tālāk. Viņš gan uzsver, ka nav specialitātes, kas būtu vairāk saistīta ar datoriku, tāpēc lēmis par labu nākamajai tuvākajai nodarbei – programmēšanai.
Arī jaunieša mamma Jolanta Žabinska uzsver, ka gads tik veiksmīgi noslēdzās, pateicoties kopīgam dēla un skolotāju ieguldījumam.
Nākamie svētki – salidojums
Šogad skola svin 40 gadu jubileju. Direktore L. Roga smej, ka, vieniem svētkiem paejot, aiz durvīm klauvē jau nākamie.
Jaunie 9.k klases absolventi būs jaunākie pieaicinātie viesi. Taču daļai nemaz nebūtu jāierodas vieniem.
Direktores vietniece Skaidrīte Brugevica norāda, ka arī vairāki no puišu vecākiem ir beiguši šo skolu. L. Roga piemetina, ka ir zināmas arī pāris instances, kad šeit mācījušās pat trīs paaudzes.
“Nav tā, ka ielūgti ir tikai absolventi.
Arī tad, ja cilvēks šeit ir gadu vai divus mācījies, ja viņš jūtas piederīgs un sirdī ir sajūta, ka viņam šeit ir jābūt, tad arī viņi ir mīļi gaidīti.
Darbinieki, skolotāji, bijušie pārvaldnieki un, protams, skolēni,” pauž L. Roga.
Salidojuma nosaukums ir “Manas pēdas Kapsēdes skolā”. S. Brugevica atzīst, ka tas īpašākais visā pasākumā ir dalīšanās ar atmiņām, sajūtām, emocijām.
Nozīmīgi ir arī satikt tos cilvēkus, kas tavā dzīvē ir bijuši īpaši, palīdzējuši beigt skolu.
“Pavisam nesen biju arī savas skolas salidojumā Sēlijas pusē. Tas ir brīdis, kad tu tā pa īstam novērtē to devumu, ko sniegusi tava skola, skolotāji,” ir pārliecināta direktore.
S. Brugevica uzsver, ka lielākā izglītības iestādes vērtība ir tās darbinieki, tāpēc svinīgais pasākums paredzēts arī viņiem.
Ar entuziasmu direktores vietniece atklāj, ka arī šobrīd Kapsēdes skolā strādā cilvēki, kuriem tā ir dzīvē vienīgā darbavieta.
Viņa uzstāj, ka arī tas ir kas īpašs un svinēšanas vērts. “Jo īpaši šajos mainīgajos apstākļos. Jo jauniešiem, man liekas, ir daudzreiz vieglāk mainīt darbus.
Man personīgi vajadzētu ļoti padomāt, lai es kaut ko mainītu. Bet, ja viņiem kaut kas nepadodas, nepatīk, viņi dodas tālāk uz nākamo izaicinājumu,”
piebalso L. Roga.
“Zentas Mauriņas Grobiņas vidusskolā šobrīd mācās ap tūkstoš skolēniem, bet šeit ir 120. Mēs tā lēšam, ka šajos 40 gados varētu būt ap 600 absolventiem. Protams, mēs ļoti priecātos, ja kaut puse ierastos. Šobrīd redzam, ka valstī kaut kā salidojumu apmeklētība samazinās,” bet direktore lolo cerības, ka vairāki videoaicinājumi un individuālā uzrunāšana vainagosies lielā apmeklētībā.
Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par sagatavoto saturu atbild portāls liepajniekiem.lv.
