liepajniekiem.lv
“Vēl joprojām ir grūti aptvert notikušo,” pauž māju saimniece Dagmāra Kokina, kura kopā ar vīru Rihardu mājas nav pametuši un cer uz drīzu jumta salabošanu, lai turpinātu sakopt īpašumu.
Mājās atgriezās uzreiz
Par liktenīgu nakti Kokinu ģimene sauc 13. janvāri.
“Dēla Rolanda nebija mājās. Vedekla ar mazmeitu pirmajā stāvā skatījās vienu no televizoriem, mēs ar vīru – otru. Tad pēkšņi desmitos vakarā no augšas atskanēja trokšņi. Vedekla nāca prasīt, vai tur kāds nestaigā, jo viņai palicis bail.
Trokšņi kļuva arvien skaļāki, un tad jau sapratām, ka tur deg. Paskatoties pa logu, jau varēja redzēt liesmas.
Diemžēl vēlu pamanījām. Sunīšus izglābām, bet divi kaķīši palika iekšā,” notikušo ar asarām acīs atceras Dagmāra.
Ugunsgrēks sācies otrā stāva bēniņos, un tā izcelšanās iemesls vēl joprojām neesot skaidrs.
Augšstāvā dzīvoja dēla ģimene. Rolands Kokins ar dzīvesbiedri Inu Kalniņu ugunsgrēkā zaudēja visu savu iedzīvi.
“Mazmeita un mēs ar vīru dzīvojam lejā. Mums skapjos viss daudzmaz saglabājies. Viss ir mazgājams un lietojams.
Jau pirmajā brīdī mums sniedza palīdzību, cilvēki atsaucās ātri – saveda drēbes, pirmās nepieciešamības preces.”
Tagad dēls ar ģimeni apmeties Grobiņā pie paziņas.
Dagmāra ar vīru jau nākamajā dienā pēc ugunsgrēka atgriezušies mājās. “Citur pavadījām tikai to pirmo nakti,” stāsta D. Kokina.
Uztraukušies, ka māju nevarot atstāt nepieskatītu, jo pirmajās naktīs bijis sals un viss salietais iekštelpās sasalis. “Vistrakāk bija tad, kad viss sāka kust un tecēt pa sienām. Tā arī tur dzīvojām un dzīvojam vēl joprojām. Prom vairs neaiziesim,” teic saimniece.
Pieņem jebkādu palīdzību
No ārpuses aplūkojot māju, visvairāk acīs krīt neesošais otrais stāvs. Taču skādi var novērot arī pirmā stāva fasādē, kur iesprāguši daži no logiem.
“Pirmajā brīdī likās labi, ka durvis un logi ir vietā, bet tagad vietām tos vairs nevar aiztaisīt, jo mitrumā tie sākuši deformēties.”
Kokinu ģimene atzīmē, ka redz cerību stariņu un šobrīd visa enerģija tiek tērēta būvmateriālu savākšanai, tāpēc viņi vēl joprojām lūdz līdzcilvēku palīdzību, kā arī pauž pateicību tiem, kas to jau ir snieguši.
Pašlaik mājā ir pieslēgts ūdens, taču elektrība pievilkta no saimniecības ēkas, tāpēc, ieejot iekštelpās, redzams pagarinātājs pagarinātāja galā – visa grīda noklāta vadiem.
“Sienām ir kārtīgi jāizžūst, un tad tikai varēs mājai pievilkt normālu elektrību. Visticamāk, vēl kāds laiks paies. Es mēģinu kaut ko mazgāt, žāvēt,” Dagmāra teic.
Iznomājuši mitruma savācēju, taču to galvenokārt lieto telpā, kurā uzturas saimnieki. Vismazāk skarta jaunā virtuve, tā ir gandrīz vienīgā telpa, kas saglabājusies pēc ugunsgrēka.
Kokinu ģimene palīdzību lūgusi arī caur Dienvidkurzemes novada sociālo tīklu kontiem, ja kādam ir iespēja kaut ko nodot personīgi.
R. Kokins vecākiem teicis, ka zvanītāju ir daudz un visi prasot, kā palīdzēt ģimenei. Kokini skaidro, ka galvenokārt nepieciešami būvmateriāli jumta atjaunošanai.
“Es esmu tas, kurš braukā apkārt, savācot un vedot mājās to, ko cilvēki ir saziedojuši,”
paskaidro dēls.
“Cilvēki palīdz, bieži vien kaut ko atved vai piedāvā iespēju no viņiem savākt. Viens elektriķis nesen bija atbraucis ar materiāliem. Dēls uz Rīgu bija aizbraucis, jo tur kāds atdeva pāri palikušos materiālus.
Iekšā viss reģipsis ir salijis, elektrība jāmaina. Bet tas šobrīd nav steidzamākais. Galvenais jau ir izturīgs un stabils pagaidu jumts, lai viss neturpina bojāties un salīt.
Pa sienām jau sācis izplatīties pelējums,”
saimniece raksturo situāciju.
Šobrīd pagaidu jumts namam ir no izturīgas plēves un ar to pietiekot, lai iekšā netek ūdens.
“Mēs bijām pieaicinājuši divus speciālistus, kas nāca ar saviem padomiem saistībā ar jumtu, bet katram tie bija savi. Praktisko padomu mums visvairāk sniedza amatnieks Pēteris Trups. Viņš ar savu gudrību bija pirmais, kurš mums palīdzēja,” atklāj D. Kokina.
Tagad galvenais mērķis ir uzlikt jaunu jumtu un sakopt mājas apkārtni. “Mums radi jau bija sabraukuši palīgā – uztaisīja talku un vienu teritorijas pusi novāca. Vēl ir palikuši tādi kopšanas, tīrīšanas darbi, bet to mēs lēnām, pa druskai darām,” stāsta D. Kokina.
Arī mājas iekšpusē viņa turpina uzkopt, sienas jau ir nomazgājusi no melnajiem sodrējiem.
Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par sagatavoto saturu atbild portāls liepajniekiem.lv.